GSK: zāļu izsvītrošana no kompensējamo saraksta būs mācība ražotājiem
Kā ziņots, NVD svītroja medikamentus no saraksta, jo patlaban tie nav pieejami Latvijas tirgū, ko apliecina Veselības inspekcijas informatīvais ziņojums, kā arī zāļu piegādātāju sniegtā informācija.
Šmits norāda, ka šāda situācija radusies tādēļ, ka, iespējams, daļa references cenas iesniegumu veikti, cerot uz iekļūšanu sarakstā, bet neesot pārliecinātiem par iespēju zāles piegādāt.
"Runājot par atsevišķu lētāko medikamentu trūkumu, domāju, ka runa vairāk ir par atsevišķiem gadījumiem, nevis sistēmisku problēmu. Absolūtais vairākums farmācijas kompāniju ir izturējušās atbildīgi, nodrošinot zāles par nosolīto cenu," uzskata Šmits.
Vienlaikus viņš piebilst, ka Latvija nav pirmā valsts, kas veic šādu pārmaiņu procesu.
"Viena lieta gan - šādi lieli pārmaiņu procesi ir savlaicīgi jāpaziņo, lai visi dalībnieki varētu pārmaiņām sagatavoties, tās izprast un nodrošināt pozitīvu līdzdarbību," akcentē GSK vadītājs.
Pēc viņa teiktā, galvenais jautājums esot, vai visas iesaistītās puses šo pārmaiņu procesu cenšas atrisināt pacientu interesēs, turklāt pēc iespējas labāk un ātrāk, vai arī izmanto kā iespēju pretoties, jo īstermiņā ir apdraudētas to intereses.
Šmits arī iesaka vairākus mehānismus, lai nodrošinātu pacientu interešu ievērošanu. Piemēram, veikt zāļu degrupēšanu, vienā references grupā iekļaujot tikai identiskas zāļu aktīvās vielas.
"Zāļu racionālu lietošanu ir iespējams panākt citām metodēm, nevis vienu molekulu referencējot pret citu un tādējādi daļai pacientu liedzot pieeju vajadzīgām zālēm," pārliecināts ir Šmits.
Tāpat esot nepieciešams veikt zāļu izlaides formu un izdales ierīču degrupēšanu.
"Šajā gadījumā zāļu aktīvā viela ir identiska, bet izlaides forma dažāda, piemēram, tūlītējas vai palēninātas izdales zāles. Ikdienā tas nozīmē atšķirīgus lietošanas režīmus, piemēram, vienu vai trīs reizes dienā, tāpēc, ik pusgadu mainoties referencei, pacientiem, īpaši vecāka gada gājuma ļaudīm, var rasties dozēšanas problēmas. Patlaban šāda situācija ir, piemēram, ar Parkinsona slimības zālēm," skaidro Šmits.
Viņš arī iesaka mainīt izdevīguma aprēķina kārtību, iekļaujot jaunas zāles, kā arī Veselības ministrijai būtu nepieciešams skaidri definēt, kā tiks izlietota ietaupītā nauda - kādu jaunu zāļu kompensācijai, kādu jaunu diagnožu iekļaušanai kompensāciju sarakstā, kādu diagnožu kompensācijas līmeņa pacelšanai un tamlīdzīgi.
"Šādi, parādot pacientu ieguvumu kontekstu, iespējams, varētu sagaidīt labāku sadarbību no iesaistītajām pusēm un pārmaiņu process noritētu gludāk," uzskata Šmits.
Vienlaikus esot nepieciešams arī labāks informēšanas darbs no ministrijas, ārstu un aptiekāru puses, kā arī pacientu vidū, skaidrāk pasakot, kāpēc pārmaiņas tiek veiktas. Esot lielākai izpratnei, potenciālās neērtības, salīdzinot ar ieguvumu, liktos mazākas.
Jau ziņots, ka, izsvītrojot līdz šim lētākos medikamentus, par lētākajiem atzīti nākamie medikamenti šādās zāļu vispārīgo nosaukumu grupās: "Atorvastatinum", "Enalaprilum", "Glimepiridum", "Lisinoprilum", "Paclitaxelum", "Ropinirolum". Lapiņa skaidroja, ka šie ir asinsrites, cukura diabēta, kā arī onkoloģijā un neiroloģijā lietojamie medikamenti.
Kopumā kompensējamo zāļu sarakstā pašlaik ir iekļauti 1377 medikamenti un 149 medicīniskās ierīces.
Rīga, 20.febr., NOZARE.LV.
Foto: Fotolia
