Gripas izplatības pieaugumu varētu sagaidīt februāra beigās vai martā
Pateicoties netipiski siltai zemai, patlaban gripas izplatība ir ļoti zema, taču saslimstības pieaugums varētu būt vērojams februāra beigās vai martā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) direktore Baiba Rozenltāle.
Laika apstākļi ietekmē gripas vīrusu un Eiropas reģiona valstīs, kur šoziem arī ir neierasti silts laiks, reģistrēti tikai atsevišķi gripas gadījumi, norādīja Rozentāle. Savukārt februārī atbilstoši sinoptiķu prognozēm aukstākas dienas mīsies ar atkusni un tieši šāds laiks ir labvēlīgs gripas izplatībai, līdz ar to februāra beigās vai martā saslimstība ar gripu varētu pieaugt, prognozē LIC direktore.
Cik daudz saslimušo būs gripas epidēmijas laikā, gan prognozēt ir grūti, jo dažādos gados vidējais saslimušo skaits nedēļā ir ļoti atšķirīgs no 120 līdz pat vairāk nekā 1000 pacientu uz 100 000 iedzīvotāju. Tomēr gripas epidemioloģisko slieksni - 100 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju vienā nedēļā - gripas izplatība, visticamāk, sasniegs arī šogad, uzskata Rozentāle.
Viņa arī sacīja, ka vēl var paspēt vakcinēties pret gripu šajā sezonā, jo imunitāte izveidojās aptuveni pēc desmit dienām. Īpaši ieteicams vakcinēties cilvēkiem, kas ir riska grupās - maziem bērniem, cilvēkiem, vecākiem par 65 gadiem, kā arī tiem, kuriem ir cukura diabēts, hroniskas elpošanas ceļu slimības, tajā skaitā astma, cilvēkiem ar pazeminātu imunitāti un traucētām asinsrades orgāna liesas funkcijām, hroniskās asinsvadu sistēmas, nieru, kā arī dažādas vielmaiņas slimības, tāpat gripa un tās izraisītās komplikācijas var būt bīstamas grūtniecēm.
LIC direktore uzsvēra, ka ģimenes ārstiem būtu jāskaidro pacientiem vakcinācijas nozīme. Piemēram, pērn Latvijā pret gripu vakcinējās 3% iedzīvotāju, bet, piemēram, Francijā - aptuveni 20% līdz 25% iedzīvotāju.
Savukārt nākamnedēļ, kad skolēniem beigsies brīvlaiks, ar dažādiem elpceļu vīrusiem varētu inficēties lielāks cilvēku skaits.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā ar gripu saslimuši četri bērni vecumā no viena līdz četriem gadiem. Kopumā Latvijā līdz šim laboratoriski apstiprināti pieci gripas gadījumi, vēl vairākiem pacientiem gripu ambulatori apstiprināja ģimenes ārsti.
Gripas simptomi ir drebuļi un strauja ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, stipras galvas sāpes, muskuļu un locītavu sāpes, sāpes acu ābolos, kasīšanās sajūta rīklē, sauss, kairinošs klepus, sāpes aiz krūšu kaula un izteikts nespēks.
Cilvēkam ir nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu, ja viņam parādās gripas simptomi, un jāpaliek mājās. Slimnieku mājās izolē atsevišķā istabā un regulāri vēdina telpas, slimniekam jālieto atsevišķi trauki un higiēnas piederumi. Tāpat gripas pacientam jādzer daudz šķidruma, bet medikamentu lietošana jāsaskaņo ar ārstu.
No elpceļu infekcijām iespējams izvairīties, ievērojot speciālistu konsultācijas un padomus un personīgo higiēnu, tostarp roku mazgāšanu, elpceļu higiēnu. Ir jācenšas izvairīties no kontakta ar vīrusu infekcijas slimniekiem. Un arī pašam saslimušajam jāapzinās, ka, neizārstējies un neievērojot piesardzības pasākumus, viņš var apdraudēt visu apkārtējo veselību.
Rīga, 6.janv., LETA.
