Ģimenes ārstu asociācija: 83% ģimenes ārstu ir neapmierināti ar veselības ministres darbu
Aptuveni 47% mediķu norādījuši, ka ir "pilnīgi neapmierināti" ar ministres darbu, bet 36% atbildējuši, ka ir "drīzāk neapmierināti".
Tikai 1% aptaujāto ir "pilnīgi apmierināti" ar veselības ministres veikumu, vēl 4% atbildējuši, ka drīzāk ir apmierināti nekā nav, bet 12% ģimenes ārstu nav varējuši novērtēt Circenes darbu.
Aptauja liecina, ka visbiežāk ģimenes ārstus Latvijas veselības aprūpē neapmierina sistēmas nesakārtotība, nepārdomātas reformas, nepietiekams finansējums un zems atalgojums. Mediķi atzīmējuši konkrētus trūkumus, piemēram, pieaugošo darba slodzi bez papildus resursiem, medicīnas pakalpojumu augstās izmaksas pacientiem, speciālistu nepieejamību, konkrētu analīžu neiekļaušanu profilaktiskajās apskatēs, pacientu zināšanu, izpratnes un atbildības trūkumu par savu veselību, ģimenes ārstu tiesisko neaizsargātību un pat kontrolējošie iestāžu represīvo raksturu.
93% ģimenes ārstu uzskata, ka veselības aprūpes finansējuma palielināšanu ilgāk atlikt nedrīkst un tam jau tuvākajā laikā ir jāpalielinās līdz 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kā norāda LĢĀA prezidents Pauls Princis, kamēr Latvijā privāto izdevumu daļa veselībai ir ļoti liela - 41,5%, turklāt 95,3% ir tieši iedzīvotāju "maksājumi no kabatas", valdības izdevumi veselības nozarei proporcionāli - gan no valdības budžeta, gan no IKP - katru gadu samazinās. Ja 2011.gadā finansējumu veselības nozarei veidoja - 3,6% no IKP, tad 2012.gadā - 3,5%, bet 2013.gadā - 3,1%. Savukārt, ja 2007.gadā valdības izdevumi veselībai bija 11,85% no visiem valdības izdevumiem, tad 2011.gadā tie bija 9,3%, 2012.gadā - 8,9%, bet 2013.gadā vairs tikai 8,7%.
"Veselības ministre Ingrīda Circene un valdība nav nodrošinājusi priekšnoteikumus veselības nozares ilgtermiņa attīstībai, kas atbilstu sabiedrības vajadzībām, un vienlīdzīgai pieejai veselības aprūpei visiem Latvijas iedzīvotājiem," pauž LĢĀA prezidents Pauls Princis.
Ģimenes ārstu aptaujā piedalījās 411 mediķi - 18% no viņiem vecumā līdz 45 gadiem, 66% vecumā no 46 līdz 64 gadiem un 8% - vecāki par 65 gadiem, bet 9% nenorādīja savu vecumu. LĢĀA norāda, ka viedokļi dažādās vecuma grupās būtiski neatšķiras.
Rīga, 18.jūn., LETA.
Foto: AFP/ Scanpix
