Ģimenes ārstiem vēlas uzdot vairāk rūpēties par akūtiem pacientiem

Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests ir izstrādājuši priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas un apmaksas kārtībā. Šobrīd priekšlikumi nosūtīti saskaņošanai profesionālajām organizācijām - Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai un Latvijas Slimnīcu biedrībai.

Plānotajos grozījumos iekļauti jauni ģimenes ārstu darba kvalitātes kritēriji, kas veidoti sadarbībā ar ģimenes ārstu asociācijām. To izpilde prognozējams uzlabos hronisko pacientu aprūpi, kā arī veicinās vēža profilaktisko pārbaužu veikšanu un mazinās nepamatotu neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaitu vienkāršu saslimšanu gadījumos.

Grozījumi piedāvā izmaiņas ģimenes ārsta prakses darba organizācijā. Piemēram, akūtiem pacientiem ģimenes ārsta pieejamību paredzēts nodrošināt tajā pašā dienā, kad pacients vērsies ārsta praksē - neatkarīgi no akūto pacientu pieņemšanas laika beigām. Savukārt gadījumos, kad ģimenes ārsts saņems informāciju par neatliekamās palīdzības brigādes izsaukumu pie savā praksē reģistrēta pacienta, kurš izsaukuma rezultātā nav ticis stacionēts slimnīcā - paredzēts, ka ne vēlāk kā nākamās darba dienas laikā ārstam būs jāsazinās ar pacientu un jāvienojas par turpmāko ārstēšanu. Plānots, ka praksēs, kurās reģistrēto pacientu skaits ir virs 1800, veselības aprūpi nodrošinās arī otra māsa un praksē būs jāpagarina darba laiks. Prognozējams, ka šādi uzlabosies prakses darba organizācija un pakalpojumu pieejamība.

Visās slimnīcās paredzēts ieviest saprotamu un visām ārstniecības iestādēm vienotu pieeju neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā stacionārā, lai optimizētu pacientu plūsmu, kā arī noteiktu sniedzamās medicīniskās palīdzības steidzamības pakāpi.

Ņemot vērā pašvaldību un slimnīcu vēlmi izlīdzināt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visā valsts teritorijā, turpmāk finanšu līdzekļus slimnīcām plānots piešķirt, salīdzinot pacientu stacionēšanas gadījumus katrā slimnīcā ar valsts vidējo rādītāju. Prognozējams, ka šādi stacionāro pakalpojumu pieejamība valstī kļūs vienmērīgāka.

Atbilstoši grozījumu projektam turpmāk Nacionālais veselības dienests reizi gadā izvērtētu arī ārstniecības iestāžu sniegto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Ar slimnīcām panākta vienošanās par slimnīcu darbības novērtēšanas kvalitātes kritērijiem, atbilstoši kuriem plānots veikt salīdzinošu slimnīcu darbības analīzi un novērtējuma rezultātus publicēt Nacionālā veselības dienesta mājaslapā. Šādi plānots uzlabot ārstniecības iestāžu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti.

Lai dzemdību palīdzība kļūtu pieejamāka, plānots ieviest principu "nauda seko pacientam", kad norēķini par sniegtajiem dzemdību pakalpojumiem tiks īstenoti atbilstoši faktiski sniegto dzemdību skaitam, kas ļaus sievietēm brīvi izvēlēties plānveida dzemdību palīdzības saņemšanas vietu.

No valsts budžeta līdzekļiem paredzēts apmaksāt arī kohleārā implanta ievietošanu ilgstoši slimojošiem darbspējīgā vecumā, lai novērstu invaliditātes iestāšanos vājdzirdības dēļ. Šī implanta ievietošana līdz šim no valsts budžeta līdzekļiem tika apmaksāta tikai bērniem.

Grozījumu projekts paredz arī to, ka pacientiem ar humānā imūndeficīta vīrusa infekciju (HIV) ārsts infektologs būs tiešās pieejamības speciālists, pie kura varēs vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

Informāciju sagatavoja Laura Lapiņa, Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja
Foto: AFP/ Scanpix

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Kas ir varikoze, un kāpēc tās ārstēšana ir būtiska?

Varikoze ir apakšējo ekstremitāšu slimība, kas var skart cilvēkus jebkurā vecumā. Lauma Medical sortimentā ir dažādu modeļu kompresijas izstrādājumi, un tos noteikti var izmantot varikozes gadījumā. Kompresijas izstrādājumi palīdz uzlabot asins plūsmu un samazināt diskomfortu, kas saistīts ar šo slimību. Uzzināsim vairāk!

Aktuālie piedāvājumi

Reducel – efektīva pretcelulīta programma

Reducel ir ķermeņa neirokosmētiskā līnija, kas satur aktīvās sastāvdaļas un radīta, izmantojot progresīvas modernās biotehnoloģijas. Līnijas aktīvās sastāvdaļas veicina ādas tonizēšanu, piedalās šūnu antioksidantu mehānismā, palīdz atbrīvoties no celulīta un “pāraudzina” adipocītu vielmaiņu.

Aicinājums piedalīties pētījumā par sieviešu veselības pratību

Lai izprastu, cik liela nozīme bijusi veselības mācības apguvei izglītības iestādēs un kā tā ietekmē sieviešu veselības pratību reproduktīvā vecumā, tiek veikts medicīnas pētījums, kura ietvaros tiek aicinātas piedalīties sievietes reproduktīvā vecumā. Uzzināsim vairāk!

La Vie Clinic: mūsdienīga pieeja skaistumkopšanai un veselībai bez ķirurģijas

Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, daudzas estētiskās problēmas tagad var atrisināt bez ķirurģiskas iejaukšanās. La Vie Clinic filiālē Jaunajā Teikā pieejams plašs sertificētu un efektīvu aparātu klāsts, kas ļauj pielāgot procedūras individuāli katra klienta vajadzībām. No lāzeratjaunošanas līdz aparātmasāžai un ķermeņa konturēšanai – katrai metodei ir savas priekšrocības.

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.