Ģimenes ārsti: mūsu naudai gan nevajadzētu ķerties klāt
"Lai arī kapitācijas nauda nav liela, tā ir būtiska visiem ģimenes ārstiem," laikrakstam "Diena" stāsta Pauls Princis, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs.
Kapitācijas nauda veidojot vairāk nekā pusi ģimenes ārstu ienākumu. Pērn valsts esot tērējusi vidēji 6,36 latus gadā uz vienu ģimenes ārsta praksē reģistrētu pacientu. Tādēļ viņš ir pret VM ieceri attiecībā uz kapitācijas naudu, jo tad ienākumi saruks. P. Princis uzsver, ja izmaiņas kapitācijas naudas apjomā ievieš, noteikti ir jāpalielina ģimenes ārstam maksājumi citās pozīcijās, piemēram, piemaksas par iedzīvotāju blīvumu teritorijā, par attālumu līdz tuvākajai slimnīcai.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska laikrakstam "Diena" prognozēja, ja ieviesīs jauno sistēmu attiecībā uz kapitācijas naudu, var sagaidīt, ka laukos drīz vairs nebūs ģimenes ārstu, jo nevarēs segt prakses izdevumus. Tie jau nemazinoties no tā, kāds ir reģistrēto pacientu skaits.
Ģimenes ārste Silva Kairiša, kurai ir vairāk nekā 1600 reģistrēto pacientu Rēzeknes novadā, pieļauj, ka VM koncepcija kādai daļai bezdarbnieku, kas nemaz negrib strādāt, liktu iesaistīties darba tirgū. Tomēr viņa ir pret izmaiņām, kas skars ģimenes ārstu kapitācijas naudu. Savukārt ārste Jevgeņija Džeriņa, kurai ir 644 reģistrēti pacienti Preiļu novadā norāda, ka "mūsu pacienti ir nabadzīgi. Jūs domājat, ka viņi tagad pirks apdrošināšanu? Neko viņi nepirks. Paskatieties, kāds ir bezdarbs Preiļos."
Šī iecere vēl ir diezgan zaļa, un VM sola noteikti domāt par kompensējošiem mehānismiem, lai ģimenes ārstu prakses neciestu zaudējumus, ja būtiski saruks pacientu skaits.
Foto: LETA
