EKZĒMA

hronisk alerģisks neinfekciozs ādas iekaisums, kam raksturīga ļoti sīku pūslīšu jeb mikrovezikulu parādīšanās apsarkušā ādā. Cēloņi: mehāniski, fizikāli, ķīmiski, bakteriāli vai parazitāri kairinājumi cilvēkiem ar pārmērīgi jutīgu ādu. Ekzēma nerodas pilnīgi veselam cilvēkiem, bet attīstās ap ievainojumiem un čūlām, rodas ilgstošu ādas sastrutojumu, pēdu mikozes, profesionālu dermatītu, hroniska gastrīta, aknu iekaisuma u.c. gadījumos. Ekzematozais process var palikt pirmējās izcelsmes vietās, piem., abu roku ādā (lokalizētā ekzēma), vai arī izplatīties tālāk (diseminētā jeb izkaisītā ekzēma). Reizēm slimība pārņem visu ādu (ģeneralizētā jeb vispārējā ekzēma). Pirmā ekzēmas pazīme ir ādas sārtums, paasinājuma gadījumā - arī tūska. Mikrovezikulām plīstot, rodas punktveida virspusēji defekti (erozijas), kas mitro. Pēc tam izveidojas krevelītes, erozijas zem tām sadzīst, sākas ādas lobīšanās. Hroniskām formām raksturīgs ādas sabiezējums, sacietējums, raupjums, lobīšanās, plaisāšana. Āda ir zilganbrūna, un tajā rodas mikrovezikulas.

Mikrobu ekzēma, ko rada ādas strutainās slimības, ir asas bojājumu perēkļu robežas, stipra mitrošana, plašas erozīvas virsmas, bagātīga krevelīšu un zvīņu veidošanās. Ekzēma raksturīgās mikrovezikulas ar daudziem strutu pūslīšiem saskatāmas tikai perēkļa malās. Mikotiskā ekzēma veidojas slimniekiem, kam ir ieilgusi, slikti ārstēta pēdu mikoze, un sākas no kāju pirkstiem vai pēdas velves. Izsitumi tādi paši kā mikrobu ekzēmas gadījumā. Profesionālo ekzēmu izraisa ķīmisko kairinātāju radīts ādas iekaisums. Izsitumi sākas roku ādā. Sākumā iekaisums ir akūts, vēlāk kļūst hronisks, ar biežiem paasinājumiem un tieksmi izplatīties citās ādas vietās. Ķīmisku kairinātāju izraisītu ekzēmu, kas rodas sadzīves apstākļos, sauc par kontakta ekzēmu. Seborejiskā ekzēma rodas cilvēkiem ar tauku dziedzeru pastiprinātu sekrēciju sejas, galvas matu, krūšu un muguras ādā. Apsārtušajā ādā rodas dzeltenīgas, taukainas zvīņas, vēlāk - mikrovezikulas. Bojātā āda stipri niez. Īstā ekzēma rodas cilvēkiem ar kuņģa, zarnu, aknu vai citām iekšķīgām slimībām. Iekaisuma parādības (sārtums, tūska) grūti saskatāmas. Mikrovezikulu perēkļi izkaisīti, bez asām perēkļu robežām; mitrošana niecīga. Ekzēma ilgst gadiem ar īsākiem vai ilgākiem atslābuma periodiem, recidivējot gan no ārējiem, gan iekšējiem kairinājumiem (kairinošas vielas, akūtas un hroniskas slimības, smagi psihiski pārdzīvojumi, alkohola lietošana). Ārstē ar iekšķīgiem un ārīgiem nomierinošiem un pretiekaisuma līdzekļiem. Plaši lieto dezinficējošas un mīkstinošas peldes, darsonvalizāciju, diatermiju, elektroforēzi, parafīna aplikācijas u.c. fizioterapijas līdzekļus. Ieteicama atkārtota ārstēšanās kūrortos ar sērūdeņraža avotiem. Profilakse. Lai nerastos ekzēmas recidīvi, galvenais uzdevums - atklāt alergēnu (ekzematozās reakcijas radītāju) un novērst tā iekļūšanu ādā vai izdarīt specifisku desensibilizāciju, ievadot ļoti mazas alergēna devas. Nepieciešams pareizs darba, atpūtas un uztura režīms. Nedrīkst lietot uzbudinošas un kairinošas uzturvielas. Nemazgāties ar ūdeni un ziepēm, āda jānotīra ar augu eļļā samērcētu vates tamponu. Att.