Eksperti atbalsta Circenes ideju par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu
Apzinoties jau tā smago nodokļu slogu, tiek meklēti citi veidi, kā palielināt veselības aprūpes budžetu, kas gan vērtējumā par summu gadā uz vienu iedzīvotāju, gan procentuālo sadalījumu attiecībā pret IKP ir viens no pašiem zemākajiem Eiropā. Veselības ministre Ingrīda Circene iesaka sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ar nomaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). Respektīvi, tie, kuri maksā IIN, saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi, bet pārējiem par šiem pakalpojumiem jāmaksā pilna cena. Minētie ierobežojumi neattiecas uz bērniem, invalīdiem, bezdarbniekiem, pensionāriem un citām sociāli aizsargātajām grupām.
Papildus valsts budžetā iezīmētajiem veselības aprūpes līdzekļiem veselības aprūpes sistēmai no IIN tiktu novirzīti daži procenti, kas papildinātu kopējo finansējumu.
Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks ir pārliecināts, ka sasaistīt publisko pakalpojumu pieejamību ar nodokļu nomaksu ir pareizs lēmums. Galvenokārt tas veicinās nodokļu maksāšanu, jo esošajā situācijā, kad veselības aprūpes pakalpojumus vienādā apmērā var saņemt gan nodokļu maksātāji, gan nemaksātāji, būtībā diskriminē maksātājus, un arī viņiem zūd motivācija strādāt legāli, raksta laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Viktors Gustsons, CompensaLife Latvijas filiāles vadītājs, portālam "delfi.lv" uzsver: "Ministres piedāvātā sistēma nav uzskatāma par utopisku ideju, jo tāda jau darbojas vairākās citās valstīs un par tās ieviešanu norit diskusijas arī Lietuvā. Tās tehniskā un administratīvā īstenošana, kā noprotams, ir salīdzinoši vienkārša. Jau šobrīd veselības aprūpes iestādēm ir pieejams iedzīvotāju reģistrs, un principā to būtu tikai jāsavieto ar Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām tā, lai reģistrā parādītos ziņas par personu nodokļu nomaksu. Līdz ar to uzskatu, ka šādas sistēmas ieviešana ir tikai politiskā griba un izšķiršanās."
Arī ekonomists Uldis Osis atzīst: "Domāju, ka plānveida, valsts apmaksātās veselības aprūpes sasaiste ar nodokļu (sociālās apdrošināšanas iemaksas) nomaksu ir pareizs solis. To apstiprinājusi arī citu valstu prakse, un ir nesaprotami, kādēļ Latvija tik ilgi vilcinājusies ar šīs sistēmas ieviešanu. Šo sistēmu var salīdzināt ar īpašuma apdrošināšanu. Nevienam nenāk prātā prasīt no kāda (valsts) kompensāciju par bojātu vai zaudētu, bet neapdrošinātu personīgo īpašumu, piemēram, mājokli, ja tas noticis paša nolaidības dēļ (neuzmanīgi smēķējot vai tml.)."
Vistiešākajā veidā jaunā iecere atsauksies uz Latvijas pārstāvjiem, kuri izvēlējušies strādāt ārzemēs. Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" norāda: "Pieredze spilgti pierāda, ka atvaļinājumu laikā un garajās brīvdienās pieaug to ārstniecības iestāžu klientu skaits, kuri uz brīdi atgriezušies Latvijā, lai ārstētos. Likumsakarīgi, ka viņi Latvijā nodokļus nemaksā, bet pakalpojumu saņem pilnā apmērā. Tas nav godīgi pret tiem, kuri strādā Latvijā un maksā nodokļus. Sanāk, ka vietējie sponsorē aizbraucējus."
DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš: "Uzzinot par šo ieceri, biju skeptiski noskaņots, taču vairāk iedziļinoties un iepazīstot arī Lietuvas pieredzi, savas domas esmu mainījis. Lietuvā, kur šāda sistēma jau ir ieviesta, būtiski ir uzlabojusies nodokļu nomaksas disciplīna, kā arī gūti papildu ienākumi veselības aprūpes sistēmā. Ja nozarei ir rezervēta noteikta daļa no kāda nodokļa ieņēmumiem, no vienas puses, tas ir drošāk, jo pasargā nozari no politiskās gribas svārstībām. No otras puses, atsevišķu nodokļu ieņēmumi varbūt svārstīgi. Taču, ja veselību joprojām finansēs arī no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem, ietekmi var izlīdzināt."
Mārtiņš Kazāks/ Foto: LETA
Komentāri
-
Nu kam tagad šitās sviests vajadzīgs? Lai viss paliek un darbojas tā kā līdz šim savādāk tos aizbraucējus atpakaļ Latvijā nekad neatgriezīsim
-
Nu kam tagad šitās sviests vajadzīgs? Lai viss paliek un darbojas tā kā līdz šim savādāk tos aizbraucējus atpakaļ Latvijā nekad neatgriezīsim