Eiropas ombuds pārtraucis izmeklēšanu sūdzībā par veselības aprūpes problēmām Latvijā
Eiropas ombuds uzskata, ka turpmākai sūdzības izskatīšanai nav pamata, informēja Keris, piebilstot: "Mēs par šādu lēmumu, protams, esam vīlušies".
Savā atbildes vēstulē Eiropas ombuds norāda, ka tas palīdz atklāt "administratīvas kļūmes [Eiropas] Savienības (ES) iestāžu vai struktūru darbā, tomēr, ja kāda ES iestāde vai struktūra īsteno savu politisko varu, piemēram, pieņemot [Eiropas] Padomes vai [Eiropas] Komisijas lēmumu par to, kā un kādā veidā sniedzama ES finansiālā palīdzība Latvijai, tā nav administratīva kļūme un līdz ar to ombuda kompetences jomā neietilpst".
Tātad par administratīviem un sīkiem pārkāpumiem ombuds ir tiesīgs iejaukties, bet par politiskiem lēmumiem nevar teikt neko, - tā ombuda atbildi komentēja Keris. Viņš arī sacīja, ka visi ES līderu vārdi par iedzīvotāju labklājību ir domāti "divu ātrumu Eiropai" - uz vieniem tie attiecas, bet uz cietiem neattiecas, vai arī izteikumi par "ES sociālo politiku krīzes apstākļos ir tik tālu degradējušies, ka tie ir kā samta cimds uz tērauda un ogļu ražotāju savienības dzelzs dūres".
Vienlaikus atzinumā ombuds atzīst, ka problēmjautājumi vispirms ir saistīti ar to, ka pamatojoties uz vairākiem noteikumiem ES tiesību aktos, kas nosaka tiesības uz veselības aprūpi, Eiropas Komisijas rīcībai attiecībā uz Latvijas veselības aprūpes sistēmas "šķietami slikto stāvokli jābūt aktīvākai".
Keris plāno ar pārējiem sūdzības iesniedzējiem - Latvijas Pacientu ombuda vadītāju Lieni Šulci un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" priekšsēdētāju Guntu Anču - vēl kopīgi analizēt situāciju un tad lemt par turpmāku rīcību.
Keris uzsvēra, ka par savām tiesībām aktīvāk ir jācīnās pašiem - tas nav attiecināms tikai uz arodbiedrību, bet būtu jāņem vērā arī tiem cilvēkiem, kas bija parakstījuši sūdzību ombudam.
Vērtējot situāciju veselības aprūpē tagad salīdzinājumā ar laiku, kad sūdzība tika iesniegta, LVSADA vadītājs norādīja, ka tā nav mainījusies uz labu pusi, jo nozarei nemitīgi tika samazināts budžets, kas ir pretrunā ar citu ES valstu rīcību. Budžeta samazinājums ietekmējis arī citus rādītājus nozarē, piemēram, mirstību un garas rindas uz speciālistu konsultācijām.
Kā ziņots, 2010.gadā jūlijā Keris, Šulce un Anča parakstīja sūdzību Eiropas ombudam par Eiropas Komisijas (EK) rīcības neatbilstību tiesību aktiem, kas paredz, ka visiem ES politikas dokumentiem un aktivitātēm ir jānodrošina augstu līmeni cilvēku veselības aizsardzībā. Šo sūdzību ar saviem parakstiem atbalstīja vairāk nekā 54 000 Latvijas iedzīvotāju.
Pērn EK, atbildot uz arodbiedrības un pacientu organizāciju sūdzību par veselības aprūpes nepieejamību Latvijā, pauda viedokli, ka reformas veselības aprūpes jomā ir pamatotas. Tad sūdzības iesniedzēji nosūtīja ombudam savus iebildumus pret EK atzinumu.
Rīga, 20.marts, LETA.
Foto: LETA
Komentāri
-
Vai Baltijas valstiņām nevajadzētu padomāt par izstāšanos no ES un NATO,ja reiz Rietumi negrib par "negrimstošo"līnijkuģi pie KF robežas maksāt?
-
Vai Baltijas valstiņām nevajadzētu padomāt par izstāšanos no ES un NATO,ja reiz Rietumi negrib par "negrimstošo"līnijkuģi pie KF robežas maksāt?