DUNDURI

divspārņu kārtas dzimta; asinssūcēji kukaiņi. Pasaulē apmēram 3000 sugu, PSRS - 190, LPSR - 27; biežāk sastopamas 3 ģintis - diždunduri (Tabanus), zeltači (Chrysops) un lietenes jeb aklie dunduri (Chrysozona). Attīstās ūdenī, dūņās vai slapjās smiltīs. Mātītes dēj 300- 600 olu kaudzītēs uz augu lapām virs ūdens vai tā tuvumā. Pēc 3-8 dienām izšķiļas tārpveida kāpuri, kas pārdzīvo 7 attīstības stadijas un pēc pārziemošanas iekūņojas. Pēc 4-6 nedēļām izlido jaunais dundurs. Mīl siltumu un gaismu. Mātītes uzņem 50- 200 mg asiņu (tēviņi asinis nesūc), dažreiz arī no slimiem un kritušiem dzīvniekiem. Pārnes mehāniski un saglabā organismā tularēmijas, liesas sērgas, zirgu infekciozās anēmijas, tripanosomožu u.c. slimību ierosinātājus. Dunduru dzēlumi var izraisīt alerģiskus iekaisumus. Att.

PME: asinis | ūdens