Izmaiņu iniciators kristīgi orientētā organizācija Asociācija Ģimene, kuras pusē ir apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), atzīst – grozījumiem sekos abortu ierobežošana. Cik stingri būs groži, lemšot pakāpeniski. Zināms, ka Asociācija Ģimene prasīs ieviest kriminālatbildību, ja sieviete nebūs izgājusi obligātu konsultāciju pirms aborta.

Asociācija Ģimene un I. Parādnieks saka – grozījumi nenozīmē abortu aizliegšanu. Visnotaļ droši, ka aizliegšanai nevarētu rast atbalstu Saeimā, laikrakstam "Diena" sacīja aptaujātie koalīcijas partiju pārstāvji. Tomēr par soļiem, kas sekos grozījumiem, iniciatori skaidri nerunā. "Jautājums ir par vērtībām – par ārstu un sabiedrības apziņas maiņu. Abortam ir jākļūst kam neiedomājamam," skaidro I. Parādnieks.

Lai arī grozījumu iniciatori norāda – izmaiņas prasa zemā dzimstība, demogrāfs Ilmārs Mežs saka skaidri – abortu aizliegumam ar dzimstības palielināšanu nav tiešas saistības. Abortu aizliegumu dēļ nedzimst vairāk bērnu, liecina to dažu valstu, kas aizliegušas abortus, pieredze. Latvijā abortu skaits ar katru gadu samazinās, kopš 90.gadu sākuma – pat par vairākām reizēm.

Asociācija "Ģimene", kas otrdien piedalīsies apakškomisijas sēdē un pārstāv kristīgo virzienu, aicina Latvijā ieviest kriminālatbildību, ja sieviete nebūs izgājusi obligātu konsultāciju pirms aborta. Asociācija rosina steidzamības kārtā pagarināt apdomāšanās laiku pirms aborta veikšanas, paredzot divas nedēļas šābrīža triju dienu vietā, arī iekļaut kā obligātu grūtniecības krīzes speciālista apmeklējumu abiem vecākiem.

I. Parādnieks laikrakstam "Diena" norāda – Vācijā darbojas līdzīga norma, proti, pirms aborta veikšanas sievietei obligāti jāiziet konsultācija pie speciālista valsts atzītā centrā. Arī Latvijā šādu obligātu normu, viņaprāt, vajadzētu. Asociācijas Ģimene vadītāja Ilona Bremze saka, ka jau ir sagatavoti speciālisti – biedrība Krīzes grūtniecības centrs (KGC), kas varētu konsultēt, tam vajadzētu arī piesaistīt valsts finansējumu. KGC, kas sevi pozicionē kā kristīgu vērtību sekotājus, ir Asociācijas Ģimene biedrs.

Papardes zieda vadītāja Iveta Ķelle saka – ja tiek minēts Vācijas piemērs, tad jāskata kopaina – atšķirībā no Latvijas Vācijā jaunieši ir ļoti izglītoti veselības jautājumos, tur plaši lieto kontracepcijas līdzekļus. Ja tiešām rūp aborts kā sekas, tad jādomā par cēloņiem, kādēļ iestājusies nevēlama grūtniecība, uzsver I. Ķelle.

Zem vārdiem "nedzimuša bērna tiesības uz dzīvību kopš ieņemšanas brīža" demogrāfs I. Mežs saskatot "mēģinājumu problēmu risināt ne pēc būtības, bet ar pātagu". Ar demogrāfijas jautājumiem te saistības neesot. I. Mežs laikrakstam "Diena" atzīst – aborts ir drausmīga parādība, un ir gadījumi, ka sievietes, kuras vēlas bērnu, abortu spiež veikt vīri, draugi vai vecāki. Tajos, viņaprāt, būtu jāsniedz reāla materiāla palīdzība, piemēram, simt latu pabalsts sievietei un sociālais dzīvoklis, nevis tikai jāmoralizē, ka aborts ir slikts, un pēc tam jāizmet uz ielas ar niecīgu pabalstu. "Nedrīkstam būt liekulīgi," saka demogrāfs. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa par priekšlikumu grozīt likumu, paredzot tiesības uz dzīvību nedzimušam bērnam no ieņemšanas brīža, saka: tā ir skaista frāze, bet nav saprotams, kādas darbības sekos un kāds ir mērķis. Viņa spriež – varbūt domāts pasargāt nedzimušo bērnu no viņa mātes alkohola, narkotiku, cigarešu lietošanas vai no viņas dzīvesbiedra vardarbības.

Rīt apakškomisijas sēdē plānots skatīt priekšlikumu pagarināt pārdomu laiku sievietei pirms aborta veikšanas līdz divām nedēļām esošo triju dienu vietā. I. Parādnieks saka – viņaprāt, tās varētu būt četras piecas dienas.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viceprezidente Dace Matule uzskata – pašlaik esošā likumdošana medicīniski ir pareiza. ES valstīs maksimālais apdomāšanās laiks esot septiņas dienas. D. Matule uzsver – jo vēlākā laikā pārtrauc grūtniecību, jo vairāk sarežģījumu. Piemēram, tiek bojāta dzemdes iekšējā struktūra, un nākamajā grūtniecībā var būt neiznēsāšanas risks.

Foto: Stock.XCHNG