Dažādo IT sistēmu salāgošanai ar e-veselības portālu būs pārejas periods
Viņa teica, ka ģimenes ārstu jomā situācija ir labāka, jo pamatā tiek izmantoti trīs risinājumi - "Ārsta birojs", "Medium" un "Profdoc". "Ārsta biroja" izstrādātājs ir izrādījis interesi piedalīties drīzumā gaidāmajā testēšanā, tiesa, līgums par to vēl nav noslēgts.
Gabaliņa norādīja, ka būs arī iespēja izmantot e-veselības portālu, kas varētu ļoti interesēt ģimenes ārstu prakses vai nelielās ambulatorās iestādes.
Viņa norādīja, ka ir paredzēts arī pārejas periods, kura laikā dalība būs brīvprātīga. Noteiktas funkcijas par obligātām varētu noteikt no 2016.gada 1.janvāra.
Par esošo IT sistēmu salāgošanu ar e-veselības sistēmām šodien konferencē "Veselības aprūpes aktualitātes 2013" bažas izskanēja vairākkārt. Gabaliņa pasākumā norādīja, ka virkne tehniskās informācijas ir publicēta Nacionālā veselības dienesta interneta lapā un ministrija gaida visus, kas ir gatavi sadarboties un veikt testus. Par to, vai iestādēm būs pieejams finansējums sistēmu integrācijai, viņa izteicās visai atturīgi, norādot vien to, ka IT sistēmām var izmantot Eiropas Savienības finansējumu.
"Blue Bridge Technologies" valdes priekšsēdētājs Andrejs Strods norādīja, ka iestādēs jau tagad ir pietiekami komplicētas sistēmas ar sarežģītu mijiedarbību un katrs jauns rīks palielinās sarežģītību un radīs jaunus izaicinājumus. Pēc viņa teiktā, elektronizācijas projekti rada papildu slogu uz esošajiem projektiem - veidojas izdevumi tehnikas iegādei, izdevumi integrācijas darbiem, savukārt produktivitātes kritums pirmajā nedēļā ir līdz 50% apmērā. Pielāgošanās laiks ir četri seši mēneši, un jautājums, kādu produktivitātes līmeni sasniedz pēc tam, norādīja Strods.
Viņš teica, ka riska faktori atrodas iestādēs, un, lai tos pārvarētu, vajadzīgs pietiekami liels centrālā projekta atbalsts, turklāt vajadzīgā atbalsta apmērs ir lielāks par centrālā projekta apmēru.
Gabaliņa informēja, ka tiek veidots dienests, kas palīdzēs veikt integrāciju, sniedzot padomus konkrētiem lietotājiem.
Vēl viens aspekts, par ko raizes izteica konferences dalībnieki, ir saistīts ar darbinieku apmācībām. Piemēram, ģimenes ārste Aiva Lībere, kas strādā savā praksē, norādīja, ka praktizējošam ārstam, kas nav audzis e-vidē, informācijas ievadīšana ambulatorajā kartē elektroniskā veidā pieņemšanas laikā ir apgrūtinoša un laikietilpīga, līdz ar to daļai ārstu ērtāk rakstīt ar roku. Receptes un nosūtījumus ārste raksta datorā, taču visu šādā veidā nepaspēj uzrakstīt, tādēļ informāciju sanāk ievadīt divās vidēs. Kopumā e-veselības potenciālās iespējas Lībere vērtēja pozitīvi. Viņa ļoti gaidot e-recepti, kas atvieglos darbu, kā arī lielas cerības saista ar vakcinācijas moduli, kas ļaus vienuviet redzēt visas vakcīnas.
Slimnīcu pārstāvji uzsvēra, ka būtiska nozīme ir arī infrastruktūrai un stabilai piekļuvei sistēmām. Attiecībā uz e-veselību Gabaliņa "Nozare.lv" gan teica, ka visu laiku tai nav jābūt saintegrētai ar vietējām sistēmām, jo tai jāpiekļūst tikai pēc vajadzības. Tiešsaistes pieslēgums gan būs vajadzīgs, ja izmantos tikai portālu.
Vēl konferencē kā problēma tika minēts tas, ka patlaban daudzi likumi nosaka vajadzību pēc dokumentiem papīra veidā ar parakstu.
Jau ziņots, ka Nacionālais veselības dienests aicina ārstniecības iestādes pieteikties e-veselības sistēmas testēšanai. Tiek aicinātas ārstniecības iestādes, kas ir izveidojušas savas informācijas sistēmas, kā arī ārstniecības iestāžu sistēmu izstrādātāji un citi, kas plāno tiešsaistes režīmā nodrošināt datu pārraidi starp ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu un e-veselības sistēmu.
E-veselības portāla pilotdarbināšana tiks sākta nākamā gada sākumā, aptuveni trīs mēnešus vēlāk, nekā iecerēts. Pilotdarbināšanā piekritušas piedalīties Latvijas lielākās slimnīcas un tiks aicināti piedalīties arī pacienti. Savu dalību apstiprinājusi Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca.
Rīga, 5.dec., NOZARE.LV.
Foto: Stock.XCHNG
2012.gada 6.decembrī
