Circenei nav pārliecības, ka veselības mācība būs kā atsevišķs priekšmets
Pēc Ministru kabineta komitejas sēdes, kurā šodien skatīja Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par veselības mācības kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu skolā, Circene žurnālistiem atzina, ka vēlētos, lai šāds mācību priekšmets skolās kā obligāts būtu no 2014.-2015.gada, taču viņai neesot pārliecības, ka to izdosies panākt.
"Es neesmu pārliecināta, kaut arī es uzskatu, ka tas sabiedrībai nāktu ļoti par labu. Bet es nevaru teikt, ka es spēšu izcīnīt visu šo pretestību. Es domāju, ka tie, kuri pretojās, nav mācījušies skolā, ka viņiem liekas, ka tas jautājums nav tik svarīgs," pauda Circene, piebilstot, ka viņai ir radusies sajūta, ka tiek meklēti daudz un dažādi iemesli, lai kaut ko nedarītu.
Viņa uzstāj, ka veselības mācībai ir jābūt kā atsevišķam priekšmetam, nevis integrētam sociālo zinību priekšmetos, kā tas ir patlaban, jo šādā veidā skolēni negūst visu nepieciešamo informāciju, jo arī skolotāji šiem jautājumiem šādos mācību priekšmetos nepievērš vajadzīgo uzmanību. "Ja man var kaut kādā veidā pierādīt, ka integrēti mēs varam panākt, ka bērni paliek veselāki... Man jau nevajag to priekšmetu, man vajag, lai vidusskolā ir veseli bērni," sacīja ministre. Viņu uztrauc, ka jaunieši mūsdienās pārāk maz uzturā lieto dārzeņus, par maz ir fizisko nodarbju, viņi aizraujas ar smēķēšanu, alkohola lietošanu un savas nezināšanas dēļ slimo ar dažādām seksuāli transmisīvajām slimībām.
Viņasprāt, veselības mācības priekšmets kā mācību programma nebūtu jāveido no jauna, tikai jāapkopo viss, kas ir integrēts sociālo zinību priekšmetos. "Es saprotu, ka lieta ir atzīta par labu esam dažādos priekšmetos, tad šo saturu, ko integrēja priekšmetos, atintegrējam atpakaļ un saliekam kopā. Programma, kas ir integrēta sociālo zinību blokā, mūsuprāt, nav pietiekami kvalitatīva. Mēs nesakām, ka tā nav laba, bet mēs redzam rezultātu," viņa pauda.
Ministre arī īsti nepiekrīt risinājumam, ka veselības mācība ir kā interešu izglītības pulciņš ārpus izglītības programmas skolā, jo tas nedos cerēto rezultātu, ja nodarbības varēs apmeklēt brīvprātīgi. Īpaši svarīgi šo priekšmetu ir ieviest kā obligātu, lai arī profesionāli tehnisko skolu audzēkņi iegūtu informāciju - šī skolēnu grupa esot īpaši svarīga, jo liela daļa no jauniešiem nedzīvo pie vecākiem un viņiem nav, kas iemāca veselīga dzīvesveida paradumus, uzskata ministre. "Mums liekas, ka ātrāk rezultātu var iegūt tad, ja tas ir obligāti. Brīvprātīgi tikai 15% no bērniem apgūst to, kas jāzina katram Latvijas iedzīvotājam," viņa sacīja. Vienlaikus viņa atzīst, ka ir skolas, kur arī brīvprātīgā veselības mācība dod labus rezultātus.
Medicine.lv jau vēstīja, ka pirmdien, 8.aprīlī, Ministru kabineta komiteja tālākai izskatīšanai valdībā virzīja VM sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā VM piedāvā divas iespējas veselības izglītības nozīmes palielināšanai skolās - viena no tām paredz no 2014./2015.mācību gada noteikt veselības mācību kā atsevišķu obligātu priekšmetu visās vidējās un profesionālās izglītības iestādēs, bet otra - palielināt veselības izglītības nozīmi pamatizglītības mācību priekšmeta "Sociālās zinības" saturā.
IZM atbalstīja VM ziņojuma tālāku virzību, bet vienlaikus pauda viedokli, ka veselības izglītības jautājumi ir pilnvērtīgāk apgūstami, ja mācību procesā tos apgūst plašākā kontekstā un integrēti.
Tika nolemts, ka jāprecizē protokollēmums, paredzot pārskatīt izglītības programmu paraugus.
Veselības mācība kā atsevišķs priekšmets tika likvidēta un aizstāta ar sociālajām zinībām 1. līdz 9.klases skolēniem no 2005./2006.gada. Šis lēmums savulaik tika pamatots ar nepieciešamību izvairīties no izglītības satura sadrumstalošanas. Tomēr VM uzskata, ka tieši šobrīd veselības mācība ir sadrumstalota pa vairākiem mācību priekšmetiem bez vienotas koordinācijas.
Rīga, 8.apr., LETA.
Ingrīda Circene/ Foto: Lita Krone/ LETA
