Circene: par smēķējošiem jauniešiem atbildība jāuzņemas arī izglītības sistēmai
Tādā veidā viņa pamatoja nepieciešamību skolās ieviest atsevišķu veselības mācības priekšmetu.
Circene (V) vērsa uzmanību 2010.gada pētījuma rezultātiem, kuri rāda, ka 11, 13 un 15 gadus vecu skolēnu izpratne par veselības jautājumiem ir viena no sliktākajām 39 Eiropas reģiona valstīs.
Par traģisko situāciju liecinot fakti, ka 13 gadu vecumā smēķē ap 10% bērnu un 15 gadu vecumā smēķē apmēram 1/3 daļa bērnu. Izkropļotu situāciju rāda arī dati par alkohola lietošanas augsto līmeni. Paši skolēni norāda, ka nav pietiekami izglītoti par veselīga dzīvesveida principiem, akcentēja Circene.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Inga Vanaga (RP) atzina, ka daļa atbildības par lielo smēķējošo un alkoholu lietojošo jauniešu skaitu jāuzņemas izglītības sektoram, taču atbildība ir arī jāuzņemas arī kaitīgo vielu izplatību kontrolējošajiem dienestiem.
Vanaga skaidroja, ka apmēram 10 Eiropas valstīs veselības mācība nav atsevišķs priekšmets, bet šī tēma tiek integrēta citos mācību priekšmetos. Latvijā tiek finansēta interešu izglītība, tajā skaitā sportiskās aktivitātes, kas uzlabo jauniešu veselību.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis komisijas sēdē uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir panākt, lai arī jaunieši tiktu iepazīstināti ar veselības lietpratību - plašu izpratni arī par to, kāpēc un kādā veidā īstenot veselīgu dzīvesveidu. Cilvēki ar augstāko izglītību dzīvo ilgāk, jo lieto veselīgāku uzturu, piekopj kustīgāku dzīvesveidu un laicīgāk iet pie ārsta veikt pārbaudes, skaidroja Apinis.
Viņš norādīja, ka vidusskolā ir svarīgi apmācīt topošās māmiņas un tēvus. Sevišķi nozīmīgi veselības mācību apgūt internātskolās un profesionālajās vidusskolās, kuru audzēkņi visizteiktāk aizraujas ar veselībai kaitīgiem ieradumiem.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) secināja, ka, ņemot vērā izskanējušos viedokļus, par veselības mācības ieviešanas jautājumu būs nepieciešama saruna augstākā līmenī un varbūt arī kādā īpaši izveidotā darba grupā.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uz sēdi nebija ieradies, jo esot apslimis, norādīja Druviete.
Rīga, 16.okt., LETA.
Ingrīda Circene/ Foto: LETA
Komentāri
-
23.11.2017 14:20 Tur nu izglītības sistēma noteikti nav vainīga, bet, protams, vienmēr jau vaina jānoveļ uz kādu citu. Tā problēmas sakne ir pašos jauniešos diemžēl -
06.06.2017 14:57 Tur nu izglītības sistēma noteikti nav vainīga, bet, protams, vienmēr jau vaina jānoveļ uz kādu citu. Tā problēmas sakne ir pašos jauniešos diemžēl
