Circene: mēs neatkāpsimies no ieceres ieviest skolās veselības mācību
LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neplāno atsaukties Circenes aicinājumam ieviest veselības mācību kā atsevišķu obligāto mācību priekšmetu. IZM veselības izglītības jautājumu apguvi plāno pilnveidot integrētajā cilvēkdrošības kursā, kura izstrādi un pakāpenisku ieviešanu IZM nosaka valdības rīcības plāns līdz 2013.gada 1.decembrim.
Circene sacīja, ka labprāt iepazīsies ar IZM "drošuma mācības" programmu, kurā plānots iekļaut veselības jautājumus un attiecīgi turpinās sarunas ar IZM. "Mēs nepadosimies, būsim ļoti kategoriski, veselības mācība ir pamatu pamats," sacīja ministre.
Jau ziņots, ka IZM jautājumu par veselības mācības kā atsevišķu obligāto mācību priekšmeta ieviešanu ir izskatījusi vairākkārt. Apkopojot un analizējot esošo praksi, secināts, ka veselības izglītības jautājumi ir pilnvērtīgi iekļauti pamatizglītības mācību priekšmeta "Sociālās zinības" saturā.
Valdības rīcības plāna pasākums nosaka IZM uzdevumu pilnveidot mācību priekšmetu programmu paraugus, veicinot integrētu veselības un sporta izglītības, un cilvēkdrošības jautājumu pēctecīgu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā, tostarp arī vidējā profesionālajā izglītībā, norāda ministrijas pārstāji.
Latvijā 2011./2012.mācību gadā darbojās 814 vispārizglītojošās dienas skolas, to starpā 37 sākumskolas, 354 pamatskolas un 362 vidusskolas un 61 speciālās izglītības iestāde. Valstī ir arī 25 vakara (maiņu) skolas un 72 valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes.
Izvēles mācību priekšmetu "Veselības mācība" vispārizglītojošajās dienas skolās 2011./2012.mācību gadā apguva 5577 jeb 14,7% vidusskolēnu, to pasniedza 223 pedagogi. Vakara (maiņu) skolās mācību priekšmetu "Veselības mācība" apguva 1990 skolēnu, tostarp profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi.
Pašlaik mācību priekšmeta "Sociālās zinības" standarta saturā no 1.-9.klasei ir iekļautas veselības izglītības tēmas, kas dod iespēju skolēniem iegūt zināšanas, prasmes un attieksmes jautājumos par fizisko un garīgo drošību, veselīgu dzīvesveidu, spriedzi un tās pārvarēšanu, atkarības veidiem un līdzatkarību, augšanu, attīstību, attiecībām, dzimumizglītību.
Savukārt mācību priekšmetā "Dabaszinības" skolēni no 1.-6.klasei apgūst tematus, piemēram, "Cilvēka orgānu sistēmas": nervu sistēma, asinsrites sistēma, elpošanas sistēma, gremošanas orgānu sistēma, izvadsistēma, dzimumsistēma, balsta un kustību orgānu sistēma, par rentgena, ultravioletā un radioaktīvā starojuma ietekmi uz cilvēku.
Tāpat veselības jautājumi ir iekļauti mācību priekšmetu "Bioloģija", "Mājturība un tehnoloģijas", "Sports" saturā. Savukārt vidusskolā mācību priekšmeta "Veselības mācība" standarta obligātajā mācību saturā ir iekļauti temati, kas ir saistīti ar veselības izglītības jautājumu apguves pilnveidi.
Rīga, 9.aug., LETA.
Foto: LETA
