Cilvēki ar invaliditāti varēs saņemt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus
To paredz valdībā otrdien, 17.aprīlī, apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.
Profesionālās rehabilitācijas pakalpojums ietver profesionālās piemērotības noteikšanu, profesionālās kvalifikācijas iegūšanu, individuālo sociālo rehabilitāciju, kā arī atbalstu iekārtošanai darbā pēc profesionālās kvalifikācijas iegūšanas.
Profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu interesents varēs saņemt tajā laika periodā, kurā viņam būs noteikta invaliditāte vai prognozējamas invaliditātes statuss.
Profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu varēs saņemt arī atkārtoti, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija atkārtoti noteiks prognozējamu invaliditāti un ārstējošais ārsts rehabilitācijas plānā atkārtoti noteiks pakalpojuma nepieciešamību. Vienlaikus noteikumi precizē atkārtota pakalpojuma saņemšanas kārtību cilvēkiem ar invaliditāti.
Lai cilvēks ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti saņemtu pakalpojumu, viņam būs jāiesniedz pakalpojuma sniedzējai - Sociālās integrācijas valsts aģentūrai - vairāki dokumenti: iesniegums par pakalpojuma piešķiršanu, ģimenes ārsta izziņa par cilvēka veselības stāvokli, kas saņemta ne agrāk kā mēnesi pirms iesniegšanas pakalpojuma sniedzējam, ārstējoša ārsta izsniegtā rehabilitācijas plāna kopija, ja iesniedzējs ir cilvēks ar prognozējamu invaliditāti, pašvaldības sociālā dienesta izstrādātā individuālā rehabilitācijas plāna kopija, ja iesniedzējs ir cilvēks ar invaliditāti. Tāpat pakalpojuma sniedzējam būs jāuzrāda pase un dokumenti, kas apliecina iepriekš iegūto izglītību un kvalifikāciju.
Ja pakalpojuma saņemšanas laikā, izvērtējot cilvēka funkcionēšanas ierobežojumus, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija kārtējā invaliditātes ekspertīzē atkārtoti nenoteiks invaliditāti, cilvēkam būs tiesības pabeigt attiecīgā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā apjomā.
Pakalpojuma saņemšanu varēs pārcelt, ja cilvēks laikā, kad jāsaņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojums, ārstējas stacionārā, kā arī tad, ja ir nomiris viņa pirmās pakāpes radinieks.
Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, no valsts budžeta apmaksātus profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus varētu saņemt aptuveni 10% no kopējā cilvēku ar prognozējamu invaliditāti skaita jeb vidēji līdz 640 cilvēkiem gadā.
Zane Brīvmane, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste.
Foto: LETA
