Bez veselības aprūpes varētu palikt 130–170 tūkstoši nodokļu nemaksātāju
Tūlītēja iesaistīšanās veselības obligātās apdrošināšanas sistēmā "veselības nodokļa" nemaksātājam izmaksās 600 latus, tā šodien preses konferencē pastāstīja veselības ministre Ingrīda Circene (V).
Tie cilvēki, kuri sākotnēji neiesaistīsies veselības obligātās apdrošināšanas sistēmā, iesaistīties tajā vēlāk varēs divos veidos - trīs mēnešus maksājot sistēma noteikto nodokļu summu un ceturtajā saņemot pakalpojumu, vai gadījumā, ja kāds pakalpojums, piemēram, operācija, ir nepieciešama tūlīt, samaksājot "ieiešanas" maksu trīs minimālo algu apmērā - 600 latus.
"Pilno veselības aprūpes grozu" jeb plānveida valsts apmaksātu veselības aprūpi papildus veselības aprūpes minimumam varēs saņemt tikai nodokļa maksātāji vai valsts apdrošinātās personas. Pārējās personas varēs iekļauties valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā, individuāli katru mēnesi maksājot minimālo obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu - 20 latus jeb 240 latus gadā.
Šī brīža VM aprēķini liecina, ka, ja veselības obligātās apdrošināšanas koncepcija stātos spēkā tuvākajā laikā, bezmaksas plānveida veselības aprūpi nesaņemtu 130 000 līdz 170 000 cilvēku. Circene gan sacīja, ka šo cilvēku skaits varētu mazināties, jo daudziem iedzīvotājiem nāktos legalizēt darba attiecības vai reģistrēties kā oficiāliem bezdarbniekiem.
Sākotnēji koncepcijā bija paredzēts noteikt atsevišķu "veselības nodokli" 5% apmērā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), nepalielinot kopējo nodokļu slogu.
VM ir izstrādājusi divus papildus iespējamos risinājumus, kā novirzīt daļu nodokļu bezmaksas veselības aprūpes nodrošināšanai. Viens no tiem ir noteikta procenta iezīmēšana veselības aprūpei no INN, to nesadalot. Tādi iezīmētie ieņēmumi no INN vai personas pašas maksājumi tiktu novirzīti veselības aprūpei.
Vienlaikus VM piedāvā nodalīt veselības aprūpei noteiktu procentu no INN, pievienojot to valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Attiecīgi iezīmētos ienākumus no VSAOI vai personas pašas maksājumus novirzītu veselības aprūpei.
Ministre atgādināja, ka visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodokļa maksāšanas vai nemaksāšanas fakta tiktu nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, veselības aprūpe konkrētas diagnozes vai veselības stāvokļa noteikšanai un ārstēšanai, piemēram, tuberkulozes ārstēšanai. Tāpat tiktu nodrošināta arī kompensējamo medikamentu kompensācija tām diagnozēm, kurām noteikta kompensācija 100% apmērā.
Ministre vēlreiz uzsvēra, ka pats ātrākais, kad sistēma varētu sākt darboties, būtu nākamā gada 1.jūlijs, tomēr viņa arī piebilda, ka sākotnēji tā vairākus mēnešus darbosies testa režīmā, tāpēc nebūs tā, ka no šī datuma nodokļa nemaksātāji nesaņems bezmaksas veselības aprūpi.
Circene sacīja, ka iespējamie ieguvumi, ieviešot sistēmu, būtu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās, valsts budžeta ieņēmumu palielināšanās, kā arī veselības budžeta prognozējamība un veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanās. Tāpat viņa akcentēja, ka sistēma mazinātu diskrimināciju un retāk rastos situācijas, kad tiem cilvēkiem, kuriem ir vairāk naudas, ir lielāka pieeja pakalpojumiem.
Noslēgumā ministre informēja, ka pēc koncepcijas izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē šo ceturtdien VM gaidīs pārējo ministriju atzinumus, analizēs tos un attiecīgi lems par atbilstošāko risinājumu.
Iepriekš biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā Circene skaidroja, ka sistēma var darboties periodā no 1.jūlija līdz 1.jūlijam, jo dati par nodokļu maksāšanu iepriekšējā gadā tiek apkopoti par indivīdiem līdz 1.aprīlim un par uzņēmumiem - līdz 1.jūnijam. Ātrāk par 1.jūliju nav iespējams ieviest izmaiņas, teica ministre un piebilda, ka vēl nepieciešama papildu informācija un papildu diskusijas arī ar Finanšu ministriju.
Ministre prognozēja: ja valdība augustā atbalstīs koncepciju, tad līdz novembrim, decembrim Saeimā varētu apstiprināt nepieciešamās izmaiņas likumos un pēc tam turpmākā pusgada laikā varētu gatavot Ministru kabineta noteikumus paralēli ar sistēmas ieviešanu.
Circene domā, ka iecerēm izdosies gūt atbalstu arī Saeimā, jo koalīcijas partneri tās atbalsta.
Koncepcijas būtība ir: iedzīvotāji darbspējīgā vecumā - no 18 līdz 62 gadiem - tiek iekļauti grupā, kur tiek sasaistīts IIN maksāšanas fakts ar plašāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Saskaņā ar koncepciju personas, kuras nemaksā "veselības nodokli" un par kurām iemaksas neveic valsts, varēs iekļauties valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā, individuāli katru mēnesi maksājot minimālo obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu - 20 latus.
Vairākas iedzīvotāju grupas tiks uzskatītas par attaisnotajiem nodokļa nemaksātājiem, kuri saņems valsts finansētu veselības aprūpi tādā pat apmērā kā nodokļa maksātāji. Attaisnoto nodokļu nemaksātāju grupā ietilpst bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, viens no vecākiem, kas kopj bērnu vecumā līdz trīs gadiem, pirmās un otrās grupas invalīdi, bezdarbnieki ne ilgāk kā gadu un sešus mēnešus pēc statusa iegūšanas, personas ieslodzījuma vietās, politiski represētās personas un citi.
Plašāk skatieties LTV Ziņu dienesta sagatavotajā sižetā
Rīga, 14.aug., LETA.
Foto: LETA
