Autisms – daudz biežāk izplatīts nekā šķiet
Autisms ir bieži sastopams - tas tiek diagnozticēts 1 no 150 cilvēkiem. Neskatoties uz autisma izplatību, šie cilvēki ikdienas dzīvē saskaras ar dažādām grūtībām, ieskaitot problēmas ar precīzas diagnozes noteikšanu, atbilstošu terapiju, izglītību, nodarbinātību un integrāciju sabiedrībā. Šī iemesla dēļ pirms sešiem gadiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pasludināja Starptautisko Autisma dienu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību personu, kurām ir autisms, vajadzībām visā pasaulē.
Personu, kurām ir autisma tiesības ir ierakstītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Arī Eiropas Parlaments ir oficiāli atzinis šp personu tiesības, kad tās kā rakstiska deklarācija tika adaptētas Pamattiesību hartā. Bet tik un tā Eiropas Pilsoņu gadā (2013) 3,3 miljonu cilvēku, kuriem ir autisms, tiesības vēl arvien nav vienlīdzīgas ar pārējiem pilsoņiem.
"Lai panāktu tiesību vienlīdzību, sākot jau ar diagnozes precīzu noteikšanu un kvalitatīvu izglītību jau agrā bērnībā, turpinot ar nodarbinātību sasniedzot pilngadību un beidzot ar pienācīgu aprūpi vecāka gada gājuma cilvēkiem, ir nepieciešama vēl lielāka sabiedrības informētība," skaidro Zsuzsanna Szilvasy, Autism-Europe prezidente.
Autisms ir uztveres traucējumi, kas ietekmē personas sociālās un komunikācijas iespējas, un tie var izpausties gan vieglā, gan smagā formā. Cilvēki ar viegliem uztveres traucējumiem var strādāt un mācīties kopā ar citiem cilvēkiem, lai gan viņiem var būt grūtības sazināties un būt sabiedriski aktīviem. Personām ar smagiem uzvedības traucējumiem ir nepieciešama 24 stundu uzraudzība visas dzīves laikā, arī ikdienišķās lietās, piemēram, ēdiena pagatavošana, mazgāšanās un apģērbšanās.
"Lai saprastu miljoniem autisma slimnieku, kas apmeklē skolas, dažādas institūcijas, iet uz veikaliem un katru dienu izmanto sabiedrisko transportu, sabiedrības informētība ir būtiska. Tie ir pirmie soļi ceļā uz lielāku valdības atbalstu, aizstāvot cilvēku ar īpašām vajadzībām tiesības" savu teikto papildina Zsuzsanna Szilvasy.
Autismu nav iespējams izārstēt, taču sapratne un atbalsts visas dzīves garumā var palīdzēt personai, kurai ir autisms, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Šogad visa aprīļa garumā eiropieši pievienosies Autisma organizācijām visā pasaulē, lai informētu sabiedrību ar dažādu pasākumu un aktivitāšu palīdzību, tai skaitā zvanu - zvanīšanas ceremonijas biržās, filmu festivālus u.tml. 2.aprīļa naktī vairākās Eiropas pilsētās galvenās ēkas kampaņas "Ligt it up Blue" ietvaros tiks izgaismotas zilā krāsā.
Pasākumi un aktivitātes visur Eiropā Pasaules Autisma Informētības Dienā 2013: http://www.autismeurope.org/activities/world-autism-awareness-day/
"Light it up Blue" naktī izgaismotās ēkas, lai pievērstu sabiedrības uzmanību: http://lightitupblue.org/Markslist/waysToLight.do?pageId=361
Par autiskā spektra traucējumiem (AST)
Kas ir autisms?
* Autisms ir traucējumi. Cilvēki, kuriem ir autisms, nespēj saprast cilvēku sniegto informāciju (sejas izteiksmi, ķermeņa valodu, ikdienas komunikāciju) tik labi, cik labi to saprot citi. Personai ar autismu pasaule šķiet dīvaina un mulsinoša, bez jēgas un noteiktas kārtības;
* Autisms ietekmē smadzeņu attīstību un darbību, tai skaitā indivīda spēju komunicēt ar citu cilvēku;
* Autiskā spektra traucējumi var būt gan smagā, gan vieglā formā. Vieglākā autisma forma ir Aspergera sindroms. Tāpat arī personām, kurām ir autisms, var būt gan vairāki, gan tikai daži simptomi. Tie galvenokārt atspoguļojas cilvēka komunikācijas un socializācijas spējās;
Kādas ir personu, kurām ir autisms, raksturīgās īpašības?
* Autismam var būt šāda veida simptomi: sociālās mijiedarbības traucējumi, komunikācijas traucējumu, ierobežotas intereses un atkārtojoša uzvedība;
* Cilvēki, kuriem ir autisms, izvēlas rutīnu un vienveidību visā, ko dara, kā arī viņi var uzvesties neadekvāti vai pat kļūt tramīgi, ja viņu ikdienā un apkārtnē tiek veiktas kaut mazākas izmaiņas;
* Daudzi cilvēki, kuriem ir autisms, var vai nu pārāk jūtīgi vai savukārt vispār nereaģēt uz taustes, redzes vai dzirdes stimuliem. Viņi var uzvesties neparasti, kad sajūt karstumu, aukstumu vai sāpes;
* Autismam ir dažādi veidi. Ir personas ar augsti funkcionējošu autisma formu, kuri ir ļoti patstāvīgi, savukārt ir arī personas, kuriem autisma forma ir smagāka. Viņi nevar runāt vai izteikt savas vajadzības, tāpēc tiem ir nepieciešama palīdzība ikdienas darbos. Viena cilvēka uzvedība var ievērojami mainīties laika gaitā;
* Autisms neietekmē cilvēka fizisko izskatu. Cilvēkiem ar šo slimību ir tāds pats izskats kā jebkuram parastam cilvēkam;
* Parasti autismu diagnosticē jau agrā bērnībā.
Kas izrausa autismu?
* Vēl arvien nav noskaidrots, kas tieši izraisa autismu. Ir zināms tikai tas, ka autismu ietekmē ģenētikas faktors. Dažos gadījumos tas var būt vides faktors, taču citi faktori vēl arvien nav skaidri noteikti;
* Kas var saskarties ar autismu?
* Autisms ir ļoti izplatīts. Aptuveni 1 no 150 bērniem Eiropā tiek diagnosticēts autisms. Tas nozīme, ka Eiropā ir aptuveni 5 miljoni personu, kurām ir autisms (3.3 miljoni no tiem ir Eiropas Savienībā);
* Autisms četras reizes biežāk tiek diagnosticēts vīriešiem nekā sievietēm;
* Autisms var skart katru neatkarīgi no cilvēka rases, etniskās vai sociālās piederības;
* Autismu tiek diagnosticēts arvien biežāk. Tas varētu būt skaidrojams ar arvien pieaugošo sabiedrības un veselības praktiķu informētību kopumā.
Vai autismu iespējams izārtēst?
* Autismu nav iespējams izārstēt, taču uz pētījumiem balstītas terapijas var uzlabot personu, kurām ir autisms pasaules uztveri un komunikācijas spējas.
Informāciju sagatavoja "Pasaules Autisma Informētības Diena 2013" organizatoru pārstāvis
Foto: Foto: Reuters/ Scanpix
