Atskurbtuvju izveides jautājumam tālāka virzība, taču pagaidām bez atbildīgās ministrijas

Ministru kabineta komitejas sēdē šodien izraisījās ķildas par to, kurai ministrijai būtu jāuzņemas jautājuma par atskurbtuvju izveidi pašvaldībās koordinēšana, - to nevēlas uzņemties nedz Veselības ministrija, nedz arī Labklājības ministrija (LM), ziņo LETA.

Lai arī Ministru kabineta komiteja atbalstīja tālāku jautājuma virzību, joprojām nav skaidrs, kurai no ministrijām būtu jāuzņemas atbildība par atskurbtuvju jautājuma tālāku koordinēšanu un finansējuma pieprasījuma sagatavošanu.

Pēc tam, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) bija ziņojusi par savi ieceri atskurbtuvju izveidi uzticēt organizācijai "Latvijas Sarkanais Krusts" un pienākumu koordinēt šo jautājumu uzticēt Labklājības ministrijai, emocionāli uz to reaģēja labklājības ministre Ilze Viņķele (V). Viņa norādīja, ka Labklājības ministrijai nav nekādas saistības ar atskurbtuvēm un, viņasprāt, tā ir ļoti nekoleģiāla VARAM prakse - noteikt LM par atbildīgo ministriju šī jautājuma koordinēšanā. "Kā pēkšņi protokollēmumā pietiek nekaunības ierakstīt uzdevumu LM nākamgad virzīt atskurbtuves kā mūsu jaunās politikas iniciatīvu? Tas ir prātam neaptverami," emocionāli teica ministre. Viņķele uzsvēra, ka šī būs tā reize, kad LM pateiks kategorisku nē, un tā nedz virzīs atskurbtuvju izveidi kā jauno politikas iniciatīvu, nedz arī slēgs līgumu ar "Latvijas Sarkano Krustu". "Tas ir nekoleģiāls, neprofesionāli virzīts jautājums," viņa noteica.

Arī veselības ministre Ingrīda Circene (V) aicināja saprast, ka šī nav valsts funkcija un tā nav nedz veselība, nedz arī labklājība. "Ja cilvēki dzer, viņi to dara brīvprātīgi. Līdz ar to tā nav valsts funkcija," teica ministre, uzsverot, ka tā drīzāk ir vietējo pašvaldību funkcija, Veselības ministrija arī nepiekrīt uzņemties atbildību par atskurbtuvju jautājuma koordinēšanu.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienībai esot vienalga, kura no ministrijām ir atbildīga par atskurbtuvju jautājuma koordinēšanu, teica savienības pārstāvis Aino Salmiņš. Viņaprāt, galvenais valdībai ir atzīt, ka tā šo funkciju nepilda jau kopš 1991.gada.

Rezumējot diskusiju, premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka šis jautājums valdības dienaskārtībā ir ne pirmo reizi, taču ir pozitīvi, ka ir atrasts centralizēts risinājums. Taču VARAM būtu jāatrod cita atbildīgā ministrija, kas šo jautājumu var koordinēt. Tāpat arī ir jānodrošina, ka tām pašvaldībām, kurās jau ir atrasts risinājums atskurbtuvēm, nav jāmaina pastāvošā sistēma par labu jaunajai. Premjers aicināja atbalstīt šī jautājuma skatīšanu valdībā, nosakot, ka atbildīgā ministrija finansējuma pieprasījumu sistēmas izveidei virza kā jauno politikas iniciatīvu 2015.gada budžetam.

VARAM informatīvajā ziņojumā par atskurbtuvēm un labās prakses piemēriem norāda, ka Labklājības ministrijai būtu jāuzņemas koordinētāja loma atskurbtuvju jautājumā un tās padotības iestādei Sociālās integrācijas centram vajadzētu sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām koordinēt atskurbšanas telpu darbības nodrošināšanu.

Kā piemēru ministrija min biedrību "Latvijas Sarkanais Krusts", slēdzot ar šo organizāciju deleģēšanas līgumu un piesaistot arī finansējumu.

VARAM sagatavojusi priekšlikumus saistībā ar atskurbtuvju problēmu risināšanu. Viens no tiem ir paredzēt finansējumu valsts budžetā šādu telpu izveidošanai, jo normatīvie akti nenosaka pienākumu pašvaldībām izveidot un uzturēt atskurbšanas telpas. Tāpat būtu jāparedz finansējums "Latvijas Sarkanajam Krustam" kā ekonomiski izdevīgākajam risinājumam. Labklājības ministrijai šis mērķis būtu jāvirza kā prioritāte politikas iniciatīvām. Tāpat Labklājības ministrijai būtu normatīvo aktu kārtībā jādeleģē šai organizācijai pārvaldes uzdevums atskurbšanas pakalpojumu nodrošināšanai alkohola reibumā esošajām personām.

Kā labās prakses piemērs ar sabiedrisko organizāciju iesaistīšanu ziņojumā ir minēta Rīga, kurā nav oficiālas atskurbšanas telpas, taču darbojas "Latvijas Sarkanā Krusta" sociālais centrs "Gaiziņš", kas ir vienīgā šāda tipa iestāde, kur uzņem alkohola reibumā esošas personas. Vienas personas izmaksas šajā centrā ir trīs lati, un Rīgas pašvaldība organizācijai pērn piešķīra 9000 latu pakalpojumiem, ko sniedz personai, kam nepieciešama atskurbšana.

VARAM sagatavojusi priekšlikumus saistībā ar atskurbtuvju problēmu risināšanu. Viens no tiem ir paredzēt finansējumu valsts budžetā šādu telpu izveidošanai, jo normatīvie akti nenosaka pienākumu pašvaldībām izveidot un uzturēt atskurbšanas telpas. Tāpat būtu jāparedz finansējums "Latvijas Sarkanajam Krustam" kā ekonomiski izdevīgākajam risinājumam. VARAM bija paredzējusi, ka LM šis mērķis būtu jāvirza kā prioritāte politikas iniciatīvām. Tāpat Labklājības ministrijai būtu normatīvo aktu kārtībā jādeleģē šai organizācijai pārvaldes uzdevums atskurbšanas pakalpojumu nodrošināšanai alkohola reibumā esošām personām.

Ingrīda Circene/ Foto: Lita Krone/LETA