Atsakās segt kompensējamo zāļu budžeta deficītu
Zāļu ražotāji – neapmierināti ar Veselības ministrijas attieksmi un nevēlēšanos risināt sasāpējušos jautājumus, kuri saistīti ar problēmām kompensējamo medikamentu sistēmā – paziņojuši, ka neplāno vairs turpmāk segt kompensējamo zāļu budžeta deficītu, liecina laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" rīcībā esošā informācija.
Kad 2010.gadā arī veselības nozares budžetu skāra ievērojams samazinājums (kopumā par vairāk nekā 12 miljoniem latu), Veselības ministrija (VM) kā īslaicīgu risinājumu uz krīzes brīdi piedāvāja ražotājiem segt 2011.gadā trūkstošo summu kompensējamo medikamentu budžetā. Zāļu ražotāji pēc VM lūguma pērn noslēdza individuālos līgumus ar toreizējo Veselības norēķinu centru (tagad Nacionālais veselības dienests) par atbalstu zāļu kompensācijas budžeta deficīta segšanai četru miljonu latu apmērā – atbilstoši katrs savai tirgus daļai.
VM ir nosūtīta divu zāļu ražotājus apvienojošu organizāciju – Starptautisko farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas – vēstule, kurā abu asociāciju biedri informē, ka turpmāk neplāno segt kompensējamo zāļu budžeta deficītu atbilstoši Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā noteiktajam.
"Ražotāju vidū ir dziļa neapmierinātība ar pašlaik notiekošo šajā nozarē," laikrakstam saka SIFFA izpilddirektors Valdis Freidenfelds. Iepriekšējos gados ražotājiem tika solīts, un to paredz arī kompensējamo zāļu sistēmas attīstības koncepcija, ka šī sistēma tiks sakārtota, pacientiem zāles kļūs arvien pieejamākas, taču reāli šie solījumi netiek pildīti. "Kad ražotāji piekrita segt šā budžeta deficītu, lai neciestu pacienti, valdīja uzticēšanās, ka šāds pasākums ir tikai īslaicīgs krīzes situācijas risinājums," stāsta V. Freidenfelds. "Lai arī koncepcijās jau sen bija minēts, ka finansējumam kompensējamām zālēm jāpieaug ar katru gadu, mēs zinājām, ka krīzes gados šāda pieauguma nebūs." No VM puses tika solīts darīt visu, lai sistēmu sakārtotu, taču, kā uzsver SIFFA pārstāvis, pagājušā gada beigās VM veica daudz, "maigi izsakoties, nepārdomātu soļu", kuriem zāļu ražotāji nepiekrita.
Arī Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas vadītāja Evita Jaunzeme laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" apliecināja, ka šāda vēstule ir nosūtīta un tā ir reakcija uz VM nevēlēšanos risināt problēmas un vispār uzturēt dialogu ar zāļu ražotājiem. Viņa atgādina, ka vienošanās par budžeta deficīta segšanu ar ražotājiem tika panākta sarunu ceļā kā vienreizējs risinājums, pieļaujot, ka nākotnē tā varētu tikt turpināta, bet ar noteikumu, ka notiek sistēmas tālāka attīstība ar jaunu inovatīvu medikamentu iekļaušanu, pacientu skaita pieaugumu un VM aktīvu darbu pie veselības aprūpes finansējuma palielinājuma. Diemžēl šajā laikā nekas tamlīdzīgs nav noticis, bet valdība ir pieņēmusi noteikumu grozījumus, neievērojot nozares nevalstisko organizāciju protestu, kas nav veicinājuši sistēmas attīstību, bet gluži otrādi ir ievērojami palielinājuši pacientu, ārstu un farmaceitu neapmierinātību ar sistēmu.
"Zāļu ražotāji bija gatavi veikt šādu ieguldījumu, lai novērstu risku sagraut zāļu kompensācijas sistēmu un neatstātu pacientus bez zālēm," saka zāļu ražotāju GlaxoSmithKline Latvia valdes priekšsēdētājs Dins Šmits. Uzņēmums noslēdza individuālos līgumus par atbalstu zāļu kompensācijas budžeta deficīta segšanai. VM pārstāvji tolaik vairākkārt apliecināja, ka šie maksājumi ir tikai krīzes risinājums finanšu grūtību pārvarēšanai viena gada ietvaros un ka 2012.–2014.gadā finansējums zāļu kompensācijai tiks palielināts. Diemžēl VM nav izpildījusi solīto, un 2012.gadā valsts kopējais finansējums zāļu kompensācijai nav palielinājies. Vēl vairāk – arī nākamgad netiek plānots kompensējamo zāļu budžeta pieaugums, līdz ar to abu asociāciju dalīborganizācijas ir lēmušas šogad nesegt kompensējamo zāļu budžeta deficītu, neredzot tam ilgtermiņa jēgu.
Foto: Pilseta24.lv
