Atbalsts HIV un AIDS pacientiem - biedrība "Agihas"
Atbalsta biedrība HIV un AIDS pacientiem "Agihas" ir vecākā pacientu atbalsta organizācija Latvijā un pat Baltijā – 16. jūlijā tā svinēs savus 23 pastāvēšanas gadus.
Kā norāda "Agihas" vadītājs Andris Veiķenieks, šo gadu laikā izdarīts daudz, taču biedrība nesēž uz lauriem un arī šo gadu uzsākusi ar aktīvu rosību.
Stereotipi un bailes
Sarunas sākumā Andris uzsver, ka diagnoze HIV vai pat AIDS vairs nenozīmē skaitītas mūža stundas un pat ne mēnešus. Medicīna ir tiktāl attīstījusies, ka arī ar šo savulaik par nāvējošu uzskatīto diagnozi cilvēki sadzīvo ilgus gadus. Jā, katram pacientam, kurš nemet plinti krūmos pēc diagnozes uzzināšanas, visu turpmāko dzīvi katru dienu jālieto medikamenti, taču viņš joprojām var dzīvot pilnvērtīgi.
Protams, diagnoze ir gana nopietna, tāpēc smagākais posms parasti ir tas pirmais, kad jāpārvar daudz psiholoģisku šķēršļu. "Sabiedrībā ir milzīga stigma, nosodījums. Tā nav diagnoze, par kuru var brīvi runāt, jo valda stereotipi, kuru dēļ cilvēkiem ir nepamatotas bailes no šīs saslimšanas. Piemēram, paspiedīšu roku sveicienam un inficēšos. Tā nav, tāpēc sabiedrības izglītošana joprojām ir viens no mūsu biedrības lielajiem mērķiem. Savā ziņā ir saprotama arī sabiedrības piesardzība, jo 80. gadu beigās mira pirmie HIV/AIDS upuri, piemēram, pasaules līmeņa zvaigzne Fredijs Merkūrijs. Par to daudz rakstīja presē, cilvēkiem zemapziņā palicis fakts, ka šī slimība ir neārstējama un automātiski nozīmē nāvi. Sak’, ja pat tik augsta līmeņa personība nespēja to uzveikt, tātad man kā vienkāršam cilvēkam inficējoties nebūs izredžu," stāsta Andris un atklāj arī otru lielo problēmu – cilvēki ar HIV/AIDS diagnozi vēlas pašizolēties. Kāpēc? "Jo sabiedrībā valda uzskats, ka šī infekcija skar tikai ielasmeitas, vīriešus ar netradicionālu seksuālo orientāciju un narkomānus," uzskaita biedrības vadītājs, "tāpēc par savu pamatuzdevumu vienmēr esam uzskatījuši un arī tagad izvirzījuši sabiedrības informēšanu."
Bez dažādu pasākumu rīkošanas un informatīvo bukletu gatavošanas biedrība Agihas veic izglītojošu darbu, tiekoties ar interesentiem individuāli vai grupās, lai kliedētu mītus par inficēšanos ar HIV. Kā zināms, šī infekcija ārējos apstākļos ir ļoti nenoturīga un strauji iet bojā, tāpēc bieži satraukumam nav pamata. Ēdot no vieniem traukiem nevar inficēties, tāpat kā sarokojoties vai sēžot blakus. Bijuši arī vairāki jautājumi no psiholoģiskā, likumiskā un ētiskā aspekta. "Šādas tikšanās ļauj mums gūt ieskatu par jautājumiem, kas varētu interesēt arī citus līdzpilsoņus. Uz gūtās pieredzes pamata veidojam informatīvus materiālus, ko izplatām visā Latvijā," teic biedrības vadītājs.
Piena maisījumi bērniņiem
"Mazulītis nav vainīgs…" – tāds nosaukums tika dots projektam, kuru, pateicoties A/S "Latvijas valsts meži" atbalstam un sadarbojoties ar labdarības organizāciju Ziedot.lv, Rīgas Dzemdību namu un Latvijas Infektoloģijas centru, biedrība Agihas īstenoja aizvadītā gada garumā. Projekta ietvaros tika sniegts atbalsts katram jaundzimušajam bērniņam, kura mamma ir HIV pozitīva vai AIDS slimniece. "Katra šī sieviete saņēma mākslīgā piena maisījumu, ar ko barot savu bērniņu, jo, kā zināms, krūts piens ir viens no lielajiem riskiem, kā inficēt savu bērnu," norāda Andris un piebilst, ka ik gadu no 70 – 80 bērniņu piedzimst HIV inficētām mātēm vai AIDS slimniecēm. Par laimi, vismaz 85% bērnu piedzimst veseli, tāpēc mammas krūts piena izslēgšana no uztura ir tik svarīgs priekšnosacījums mazuļa veselībai. "Projekta "Mazulītis nav vainīgs…" ietvaros minētās jaunās māmiņas nodrošinājām ar mākslīgā piena maisījumiem un pirmo pudeli. Projekts ilga deviņus mēnešus, un šajā laikā Rīgas Dzemdību namā piedzima 36 bērni, kuri bija mūsu mērķauditorija. Pūriņam klāt devām arī informāciju, kur mammai jāvēršas, lai viņa varētu turpināt piedalīties programmā. Nosacījums bija stāties uzskaitē Latvijas Infektoloģijas centrā, protams, ja tas vēl nebija darīts, un regulāri veiktas veselības pārbaudes bērnam. Līdzestība bija 100 procentu. Ja iepriekšējos gados mediķiem bija jāzvana bāriņtiesām un jāmeklē šie bērni, tad mūsu projekta laikā visi Rīgas Dzemdību namā dzimušie bērniņi ir ārsta uzskaitē, un arī viņu mammas saņem terapiju. Šie 50 vai 60 eiro mēnesī, kas mammai būtu jātērē par piena maisījumu, spēlēja lielu lomu," biedrības Agihas vadītājs ir gandarīts par paveikto arī tāpēc, ka piena maisījumus izdevies iegādāties lētāk, nekā sākotnēji plānots, tamdēļ bijusi iespēja palīdzēt mammām, kuras savus bērniņus dzemdējušas pirms projekta sākuma.
Lieliskie rezultāti iedvesmojuši biedrības pārstāvjus arī šogad piedalīties konkursā par šī projekta realizāciju. "Šogad aptversim visu valsti, jo 1. martā projekts ir apstiprināts, un esam jau sākuši darboties tā ietvaros. Līdz gada beigām palīdzību sniegsim 70 jaundzimušajiem bērniem. Esam priecīgi, ka varam aptvert visu valsti, jo mūsu demogrāfiskajā situācijā katrs bērns ir svarīgs, lai viņš izdzīvotu un neaizbrauktu no valsts. Pērn, noslēdzot projektu, rakstījām atklātas vēstules Ministru prezidentei, Labklājības ministrijai, Saeimas Sociālo lietu komisijai un citiem, lai piena maisījumu izdale tiktu iekļauta valsts programmā. Pagaidām risinājuma nav, taču nevar būt tāda situācija, ka rūpes par šādiem bērniem uzņemas tikai sabiedrība un nevalstiskās organizācijas," uzsver Andris Veiķenieks.
Īstenojot projektu "Mazulītis nav vainīgs…", radās nākamā iniciatīva, kas realizēta aizvadītā gada nogalē. Andris stāsta: "Runājot ar māsiņām Latvijas Infektoloģijas centrā, noskaidrojām, ka daudziem bērniem nav rotaļlietu, jo mammai nepietiek naudas šādām lietām. Pirms Ziemassvētkiem rīkojām akciju, kurā aicinājām ziedot rotaļlietas bērniņiem, kuru mammas ir HIV inficētas vai AIDS slimnieces. Sabiedrības atsaucība nebija ļoti liela, taču tāda bija, un īpašu paldies mūsu biedrības vārdā vēlos izteikt uzņēmumam, kas šī gada sākumā atveda četrus lielus maisus ar jaunām, labām rotaļlietām. Viņi gan vēlējās palikt aiz kadra un nenosauca savu vārdu, taču dāvanas bija ļoti pārdomātas un nelietotas, turklāt starp attīstošajām spēlēm bija arī viens piena sūknis. Tagad, kad bērns ar mammu ierodas pie sava ārsta nodot asins analīzes, viņš saņem arī dāvaniņu. Vismaz kāds prieks…"
Neparastie telefonzvani
Šogad un nākamos divus gadus Agihas plānā ir vēl divi nozīmīgi ar organizācijas ViiV Healthare atbalstu īstenojami projekti – "Latvijas badiju kustība", kura ietvaros notiek sadarbība ar "Dialogu" un apvienību HIV.LV, un projekts "Koalīcija pārmaiņām", kas tiks īstenots, sadarbībā ar "Mozaīku" un Baltijas HIV organizāciju.
Kas ir šie projekti? Andris atklāj, ka pirmais no tiem ir finansējums palīdzības telefonam "Līdzīgs līdzīgam": "Kaut neliels, bet arī pārdesmit eiro ir iepriecinājums šim cilvēkam, kurš daudzu gadu garumā atbild uz telefona zvaniem. Viņš jūtas novērtēts, jo idejas vārdā var darīt daudz, bet maizes šķēli vajag katram."
Arī saņemtie zvani nav no vienkāršākajiem. Biedrības vadītājs atklāj, ka reizi trijās dienās noteikti piezvana kāds, kurš nupat uzzinājis par savu diagnozi, un saruna parasti ir visai sarežģīta: "Cilvēks vēl ir apjucis, nobijies, pilnīgi zaudējis pamatu zem kājām. Mēs dzirdam ļoti dažādus stāstus, un tie mums palīdz arī saprast, kas cilvēkiem ir svarīgi, kāda palīdzība nepieciešama. Šajos virzienos tad arī darbojamies – rakstām un īstenojam dažādus projektus."
Andris pastāsta par kādu neparastu telefonzvanu, ko biedrība saņēmusi – zvanītāja bijusi aptuveni 30 gadu veca sieviete, kura teikusi, ka esot labi situēta, skaista un kā normāls cilvēks vēlas seksuālas attiecības. Izskatīgai sievietei, protams, nav problēmu iepazīties, taču vienīgā bēda, ka viņa esot ļoti godīga. "Nonākot līdz risinājumam, kas varētu beigties no rīta, viņa potenciālajam partnerim parasti atklāj savu diagnozi, un vīrietis pēkšņi atceras, ka nav izslēdzis gludekli vai steidzami jāpaveic kas cits. Šī sieviete zvanīja mums un lūdza, lai sameklējam viņai partneri. Tā kā neesam iepazīšanās birojs, palīdzēt nevarējām, taču ieteicām viņai ievietot sludinājumu, ka HIV inficēta sieviete meklē partneri seksuāliem kontaktiem," teic Andris uzsverot, ka reālā dzīve ļoti bieži atšķiras no tām rekomendācijām, ko var izlasīt dažādās interneta vietnēs vai saņemt ārsta kabinetā.
Otrs no minētajiem projektiem ir punktu izveide, kur cilvēkam būtu iespēja saņemt bezmaksas testu uz HIV/AIDS. "Mozaīka" veic divus lielus pētījumus par sabiedrības informētību un attieksmi pret HIV pozitīviem cilvēkiem, savukārt mēs organizējam divas starptautiskas konferences Baltijas jūras reģiona valstīm, izņemot Krieviju. Pirmā konference būs šogad no 26. – 30. maijam, savukārt otra pēc gada. Abas konferences notiks Latvijā ar mērķi uzzināt, kāda ir reālā situācija un problēmas visās Baltijas reģiona valstīs, jo statistika ir viena, bet realitāte cita. Mūs interesē pacientu teiktais Polijā, Vācijā, Skandināvijā, lai atrastu saskarsmes punktus," atklāj Agihas vadītājs.
Šogad – sarkanas begonijas
Biedrības paspārnē ir arī ikgadēji pasākumi, un viens no tiem – vasaras nometne HIV/AIDS slimniekiem, kas notiek ārpus Rīgas brīvā dabā un uz kuru katrreiz ierodas ap 20 cilvēku. "Šajās dienās cilvēks var droši runāt par visu un ar visiem, viņam nav jābaidās. Mēs paši gatavojam ēst, mums ir pirts vakars, bārbekjū vakars...," stāsta Andris.
Tāpat tradicionāli katru gadu maija trešajā svētdienā tiek stādīta puķu dobe sarkanas lentītes formā – kā piemiņas zīme HIV/AIDS mirušajiem. Šogad tās būs sarkanas begonijas.
Īpaši atzīmēts tiek arī 1. decembris – pasaules AIDS diena.
"Mums ir 32 biedri, brīvprātīgo darbā aktīvi iesaistās un projektos darbojas ap 20 cilvēku. Esam čakli un ceram tādi būt arī turpmāk."
Atbalsta tālrunis "Līdzīgs līdzīgam": 20207737
