Ārstu biedrība: VM piedāvātās akcīzes nodokļa izmaiņas ir "maigas"
Kā ziņots, VM rosina piemērot akcīzes nodokli atsevišķām neveselīgo pārtikas produktu grupām, kā arī to straujāk celt tabakai, alkoholam un azartspēlēm, lai tādējādi iegūtu budžetā papildu līdzekļus un uzlabotu sabiedrības veselību. Tikmēr vairāki uzņēmumi un arī Zemkopības ministrija iebilst šīm izmaiņām, jo uzskata, ka tās atstās negatīvu iespaidu uz industriju un Latvijas ražotājiem.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents plānotās izmaiņas vērtē pozitīvi, tomēr norāda, ka, piedaloties priekšlikumu izstrādē, bijis darba grupas "radikālajā" pusē un būtu vēlējies vēl būtiskākas pārmaiņas, piemēram, lielākus nodokļus cukuram un sālim. Viņš arī uzsver, ka alkohola ražotājiem izmaiņas ir labvēlīgas, jo tās plānotas pakāpeniskas.
"Mūsu mērķis ir ne tikai valsts budžeta lāpīšana. Mēs valdībai norādām, ka esam ieinteresēti, lai Latvijā mazāk smēķētu, mazāk dzertu, mazāk rītu taukskābes un sāli. Un mēs to norādām caur budžetu," izsakās Apinis.
VM rīcībā esošie dati liecina, ka Igaunijā akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem ir daudz lielāks nekā Latvijā. 100 litriem alus Igaunijā tiek piemērots sešu eiro (4,25 lati) liels akcīzes nodoklis, bet Latvijā 3,13 eiro (2,18 lati), 100 litriem vīna, tāpat kā citiem raudzētiem dzērieniem, Igaunijā noteikts 80,64 eiro (57,13 lati) nodoklis, Latvijā - 64,64 eiro (45 lati), 100 litriem stiprā alkohola Igaunijā akcīzes nodoklis ir - 1565 eiro (1108,65 lati), Latvijā - 1350,19 eiro (940 lati).
Arī Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis domā, ka VM rosinātās izmaiņas likumā par akcīzes nodokli ir pozitīvi vērtējamas. "Es uzskatu, ka šī ir ārkārtīgi laba iniciatīva," viņš norāda, piebilstot, ka, to ieviešot, efekts sabiedrības veselībā būtu redzams pēc pieciem līdz septiņiem gadiem.
Viņš arī uzskata, ka ražotāji VM spiedienu samazināt produktos dažādas neveselīgas vielas, piemēram sāli, var pārvērst efektā. "Ja mēs neskatāmies tikai uz tirgu, kur mēs varam pārdot vienalga ko, bet skatāmies, piemēram, uz rietumu tirgu - Dānija, Somija, Zviedrija un Spānija desmit reizes labāk sapratīs šos produktus un importēs tos," viņš pauž.
Runājot par smēķēšanu un tiem aktīvistiem, kuri izrāda vai plāno izrādīt pretestību akcīzes nodokļa palielināšanai tabakai, kardiologs atgādina, ka smēķēšana ne tikai veicina vēža attīstību, sirds un asinsvadu slimības, bet tās rezultātā gada laikā Latvijā cilvēkiem tiek amputētas 1500 kājas un attīstās vēl virkne smagu veselības problēmu.
Arī Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis atbalsta VM priekšlikumus. "Virziens uzņemts ļoti pareizs. Ļoti pareizi ir gala produktiem, kurus tērē bezjēgā, piemērot nodokli, ne izejmateriāliem," uzskata Bergmanis, piebilstot, ka vienā limonādes glāzē "slēpjas" četras tējkarotes cukura.
VM brīdina, ka neveselīgs uzturs, smēķēšana un alkohola lietošana var izraisīt asinsrites sistēmas slimības, ļaundabīgus audzējus, diabētu, garīgās veselības problēmas un muskuļu, skeleta sistēmas traucējumus.
Latvijā katru dienu smēķē 47,4% vīriešu un 20,7% sieviešu, liecina Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumi. Lielākais ikdienas smēķētāju īpatsvars vīriešiem ir vecuma grupā 35 līdz 44 gadiem, bet sievietēm 25 līdz 34 gadiem.
Tikmēr vidējais alkohola patēriņš uz vienu Latvijas iedzīvotāju 2012.gadā bija 8,8 litri, kas ir augsts rādītājs, norāda VM.
Savukārt normāla ķermeņa masa Latvijā ir tikai 52,9% vīriešu un 49,6% sieviešu, bet paaugstināta - 44,8% vīriešu un 45,4% sieviešu. Pirmklasnieku vidū normālās ķermeņa masas īpatsvars samazinās. Vidēji 22,7% septiņus gadus veciem pirmklasniekiem un 23,8% astoņus gadus veciem pirmklasniekiem ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors MilitaryHealth
