Aptaukošanās ir tikpat nopietna ekoloģiskā problēma kā zemeslodes pārapdzīvotība
Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skolas speciālistu veiktajā pētījumā, kas publicēts žurnālā "BMC Public Health", pirmo reizi aplēsts visu Zemes iedzīvotāju kopējais svars - 287 miljoni tonnu. Turklāt no šī rādītāja 15 miljoni tonnu attiecas uz lieko svaru, bet 3,5 miljoni tonnu - uz aptaukošanos.
Vienlaikus zinātnieki atzinuši, ka cilvēku dalīšana "svara kategorijās" būtu netaisna, jo patiesībā šī problēma vairāk vai mazāk skar visus ļaudis.
Balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas datiem par 2005.gadu, projekta dalībnieki aprēķinājuši, ka viens pieaudzis mūsu planētas iedzīvotājs sver vidēji 62 kilogramus, bet Ziemeļamerikā šis rādītājs ir par veselu trešdaļu augstāks - 80,7 kilogrami.
Ziemeļamerikas kontinentā dzīvo tikai 6% pasaules iedzīvotāju, bet viņi viņi veido 34% no aptaukošanās rezultātā veidojušās biomasas. Savukārt Āzijā mīt 61% pasaules iedzīvotāju, bet tikai 13% no "aptaukošanās biomasas".
Ja visās valstīs ķermeņa masas indekss būtu tik augsts kā ASV, cilvēces kopējā biomasa pieaugtu par 58 miljoniem tonnu - tas līdzinātos zemeslodes iedzīvotāju skaita pieaugumam par vēl 935 miljoniem cilvēku ar vidēju ķermeņa masu.
Kā skaidrojis viens no ziņojuma autoriem - profesors Aiens Robertss, runājot par planētas resursu problēmām, parasti tiek pieminēts iedzīvotāju skaita pieaugums, taču problēmu patiesībā nosaka ne tik daudz ēdēju skaits, cik cilvēku ķermeņu liekā masa.
Aptuveni puse apēstās pārtikas tiek izlietota fiziskās aktivitātes uzturēšanai. Pieaugot masai, pieaug arī enerģijas patēriņš - pat atpūšoties lielāks ķermenis patērē vairāk enerģijas.
Tomēr Robertss norādījis, ka runa nav vienīgi par to cilvēces daļu, kurai ir aptaukošanās problēmas.
"Kad mēs runājam par aptaukošanos, daudziem liekas, ka pastāv "kaut kādi nepareizie viņi" un "visi pārējie jeb mēs". Taču patiesībā šī problēma attiecas uz visu cilvēci. Mēs visi pieņemamies svarā," viņš sacījis intervijā raidsabiedrībai BBC.
Tātad arī pārējai pasaulei nevajadzētu mierināt sevi ar domu, ka Amerikā klājas vēl sliktāk. Pārsteidzoši, bet pirmajā liekās biomasas saraksta desmitniekā nonākušas arī tādas valstis kā Kuveita, Horvātija, Katara un Ēģipte.
Kā uzskata Robertss, arābu valstu iedzīvotāju liekā svara problēmas tiešā veidā saistītas ar biežāku automobiļu izmantošanu. "Cilvēki tur kļūst aizvien mazkustīgāki, jo pasākuši visur braukt mašīnās," viņš piebildis.
Toties pašā saraksta lejasgalā palikušas Vjetnama, Etiopija un Eritreja. Tomēr, kā uzskata pētījuma autori, skaidrojums nav meklējams tikai tajā apstāklī, ka šīs valstis ir diezgan trūcīgas.
Viņi īpaši norādījuši uz Japānu kā "labu paraugu tam, ka nav jābūt nabagam, lai neuzkrātu lieko svaru".
Londona, 18.jūn., LETA--BBC.
Foto: Stock.XCHNG
Komentāri
-
23.11.2017 14:20 Nu tad gan, kaut kā neticās! Kaut gan paskatoties uz jauniešiem un maziem bērniem, kas to vien dara kā pārtiek no ātrajām uzkodām, to var novērot. Vecākiem daudz stingrāk vajadzētu sekot līdzi tam, ko viņš ēd un mācīt veselīgus uztura pamatprincipus -
06.06.2017 14:57 Ko tad lai ēd,ka visā pārtikā konservanti?Nav vairs nekā dabīga!Kāpēc atļauj likt pie pārtikas klāt visus tos sūdus!!!!!!!!!!!Kāds uz to pelna naudu!
