Aptauja: par abortu visbiežāk liek izšķirties finansiālā atbalsta trūkums
Kas visbiežāk pamudinājis sievieti izvēlēties abortu?
63% atzina, ka lēmums par abortu veidojies no dažādiem faktoriem, no kuriem vislielākais ir tieši grūtie finansiālie apstākļi. Tāpat nav mazsvarīgs arī partnera faktors - ja gaidāmais bērns ir no nevēlama partnera,vai nestabilās attiecībās, sieviete var izdarīt izvēli par labu abortam, jo īpaši baidoties palikt viena.
Kā atzina kāda aptaujātā māmiņa: psiholoģiski un finansiāli Latvijā vienai ar bērnu ir ļoti grūti dzīvot, parasti ir nepieciešams vismaz atbalsts ja ne no partnera, tad vecākiem, tuviniekiem. Ja šāda atbalsta nav, tad izvēle - saglabāt vai nesaglabāt grūtniecību, ir pašas sievietes rokās un īpaši optimistiska tā nav."
23% aptaujāto īpaši uzsvēra finansiālā atbalsta trūkumu, kas mudinājis izšķirties par labu abortam. 5% gadījumu par abortu licis izšķirties bērna tēvs, 4% gadījumu sieviete vienkārši nav vēlējušies bērnu, tā ir bijusi viņas personīga izvēle, 2% gadījumu bērns bijis no nevēlama partnera, 2% sieviete bijusi nepilngadīga un nespējusi uzņemties rūpes.
Kā zināms, Latvijā nav īpaša atbalsta vientuļajām mātēm. Ja jauna sieviete paliek viena ar bērnu uz rokām, viņas ienākumi, ja nav bijušas sociālās iemaksas, ir 50 latu "māmiņalga" bērna pirmajā dzīves gadā, bez iespējām strādāt (strādājošie vecāki nesaņem pabalstu). Salīdzinoši Igaunijā pati minimālākā "māmiņalga" vidēji ir 300 eiro.
Aborta ētiski morālā izvēle
Abortu temats vienmēr izsaucis plašas sabiedrības diskusijas par ētiku, morāli, bērna tiesībām. Māmiņu Klubs vēlējās noskaidrot, ko domā pašas sievietes, kuras ir gājušas cauri grūtniecības pārtraukšanas un izvēles par un pret abortam procesam.
55% aptaujāto sieviešu uzskata, ka sievietei ir jādod tiesības izvēlēties abortu, bet pirms tam viņai ir tiesības saņemt arī profesionālu konsultāciju, kas palīdzētu noformulēt izvēli vai pārdomāt.
16% uzskata, ka aborts ir tikai pašas sievietes izvēle un nekas un neviens šo lēmumu ietekmēt nedrīkst.
11% aptaujāto atzina, ka pirms izdarīt izvēli, sievietei vajadzētu rūpīgi apsvērt aborta riskus veselībai un auglībai.
5% sieviešu uzskata, ka aborts ir neētiska rīcība.
Ar kādām sekām sievietēm ir nācies saskarties PĒC aborta veikšanas?
55% minēja ilgstošu vainas sajūtu morālu apsvērumu dēļ. 35% novēroja depresīvu noskaņojumu, ilgstošas psihoemocionālas grūtības. 19% gadījumu pēc aborta bijušas auglības problēmas, 17% saskārušās ar veselības problēmam, 16% sajutušas arī apkārtējo nosodījumu, bet 19 % nav bijušas izteiktas sekas.
Sievietes izvēli izšķirties par vai pret grūtniecības saglabāšanai nereti ietekmē tuvinieku spiediens un arī ginekologa konsultācija.
11% gadījumu ginekologs jau pirmajā vizītē, kad sieviete ir vērsusies ar grūtniecību, ir piedāvājis aborta iespējas.
29% ginekologs izstāstījis visus riskus un piedāvājis sievietei laiku pārdomām, sniedzot atbalsta (piemēram, krīzes grūtniecības atbalsta) organizāciju kontaktus.
25% gadījumu ginekologs ir sniedzis diskrētu atbalstu, bet respektējis sievietes vēlmi grūtniecību pārtraukt un neiejaucies viņas izvēlē.
12% gadījumu ginekologs iepazīstinājis sievieti ar visiem aborta riskiem.
Kādai vajadzētu būt atbalsta sistēmai, ja sieviete saskaras ar neplānotu grūtniecību?
Māmiņu Klubs apkopojis svarīgākos atbalsta sistēmas punktus, ko aptaujā uzsvērušas sievietes:
* sievietei ir jāsaņem informācija un jāapzinās visi riski, ja nolemj veikt abortu. Jābūt informētai par drošiem grūtniecības pārtraukšanas veidiem;
* sievietei ir svarīgs pārdomu laiks, profesionāla konsultācija no ginekologa vai psihologa, iespējams, arī sociālās drošības jomā par pabalstiem, atbalstu, ko sniedz valsts un pašvaldība;
* atbalsts un sapratne no ginekologa, lai kāda būtu sievietes izvēle, jo ginekolgs ir pirmā uzticības persona;
* viegli saprotama un pieejama informācija, kāds atbalsts no valsts un pašvaldības pienākots bērna piedzimšanas gadījumā. Vidēji 70% vecāku nepārzina šīs atbalsta iespējas vai uzskata, ka tās ir nepietiekamas;
* būtisks ir partnera atbalsts - sieviete nav vienīgā, kas atbildīga par bērnu. Uzturlīdzekļu piedziņa un garantijas iespējas;
* sociālā atbalsta iespējas mātēm, kas savas izvēles par labu bērnam palikušas vienas (iespējas saņemt pabalstu arī tad, ja sieviete strādā);
* veselības izglītība skolās par reproduktīvo veselību, jauniešu izglītošana.
Māmiņu Kluba aptaujā piedalījās 500 sieviešu vecumā no 18 - 35 gadiem. Aptauja veikta elektroniski portālos www.maminuklubs.lv; www.maminklub.lv (krievvalodīgo auditorijā), www.sieviesuklubs.lv
Informāciju sagatavoja Sandija Salaka, Māmiņu Klubs vadītāja Baltijas valstīs
Foto: LETA
