Apinis veselības aizsardzības sistēmas lielāko problēmu radīšanā vaino Baibu Rozentāli
Arī patlaban Veselības ministrijas rīcība šajā jomā LĀB prezidentam radot neizpratni. Tiek izstrādāts jaunais māsterplāns, turklāt atklāti lobējot vienas firmas, proti, vertikālās integritātes sistēmas "Recipe" -"Repharm" -"Mēness aptiekas"-"Veselības fonds" intereses, apgalvo Apinis.
"Kā zināms, iepriekšējais veselības ministrs Juris Bārzdiņš bija cieši saistīts ar farmācijas industriju. Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienību ar viņa svētību noveda līdz finansiālas mazspējas stāvoklim, bet pēc tam nodeva sistēmas "Recipe"- "Repharm"-"Mēness aptiekas" -"Veselības fonds" pārvaldīšanā. Patlaban šo slimnīcu apvienību vada Veselības fonda pārstāvis Marģeris Zeitmanis. Tagad jaunajā māsterplānā šīs slimnīcas tiek prioritētas attiecībā pret Alūksnes slimnīcu, pilnīgi pretrunā ar jebkādu ģeopolitisku loģiku. Plāna izstrādātāji pat uz Alūksni nav aizbraukuši, bet jau paredzējuši slimnīcu faktiski slēgt," apgalvo Apinis.
Jautāts, vai LĀB apmierina veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) darbs, Apinis atbild, ka patlaban neredz alternatīvu Circenei, kas daudz paveikusi mātes un bērna veselības aprūpes jomā.
Šogad izstrādāto Veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas projektu Apinis dēvē par "interesanta lasāmvielu", kas "turklāt atšķirībā no citiem ministrijas dokumentiem saņēmusi latviešu valodas redaktora atbalstu, līdz ar to dokumentu raksturo visai raita latviešu rakstu valoda un tajā nav gramatisku kļūdu".
"Dokumenta pirmā daļa ir spīdošs situācijas raksturojums. Ne tur ko pielikt, ne atņemt, jo ir ierobežojums dokumenta apjomā. Salīdzinājums ar Austriju ir pārsteidzošs, jo ir visai grūti salīdzināt Latviju ar attīstītu Eiropas ekonomiku, kura veselībai tērē 11,5% no IKP, turklāt pilnībā atstrādātu apdrošināšanas sistēmu. Neko tādu projekts neparedz radīt Latvijā. Ir pilnīgi nereāli, ka Latvija pilnībā pāries uz apdrošināšanas sistēmu bez valsts budžeta līdzdalības," sacīja Apinis.
Savukārt salīdzinājums ar Lietuvu esot korekts, jo Lietuva tērē vismaz par 15% līdzekļu veselībai vairāk nekā Latvija. Arī apraksts par Lietuvas sistēmu esot konkrēts un analizē būtiskus jautājumus.
"Par visu pārējo es izmantoju savas tiesības paklusēt un nekādus komentārus nesniegt," norāda LĀB prezidents.
LETA
Foto: LETA
