Apinis: ārstu nomelnošana negatīvi ietekmē aprūpes kvalitāti

"Laura Dzērve, kas šodien ir Latvijas profesionālākā medicīnas tematikā specializējusies žurnāliste, izvelk no kājslauķa apakšas tenkas (kuras, iespējams, ir patiesība) un "piešuj" tās visiem ārstiem. Stāsts ir par 11 gadījumiem no valsts apmaksātajiem 28 237 385 pakalpojumiem, kur kļūdas apmērs ir aptuveni 24 lati. Vispārinājums tiek veikts, pamatojoties uz 11 gadījumiem no 28 miljoniem.

Pērn valsts apmaksāja 603 975 zobārstniecības pakalpojumus bērniem. Iespējams, daži zobārsti tīši vai netīši snieguši kļūdainu informāciju Nacionālajam veselības dienestam (NVD), bet mums ir zināms par trim šādiem gadījumiem, tātad vienu divsimttūkstošo daļu.

NVD un Veselības inspekcija ļoti rūpīgi cīnās pret pārspīlējumiem diagnostikā (valsts pērn apmaksājusi 7 540 147 laboratorijas izmeklējumus) un pārspīlētiem nosūtījumiem pie speciālistiem (valsts pērn apmaksājusi 2 455 927 vizītes pie kardiologa, psihiatra u. c.). Pērn Veselības inspekcija izpētījusi tūkstošiem kartiņu un aprēķinājusi zaudējumus un atgūstamos naudas līdzekļus veselības aprūpes budžetā pacientiem 110 000 latu apmērā. Kā tad radušies šie 110 tūkstoši uz 28 miljoniem gadījumu?"

Pēteris Apinis laikrakstam "Diena" min piemēru par valsts apmaksātu lāzerterapiju bērnam – ar impulsu uz trim kvadrātcentimetriem. Jaunākais lāzeraparāts ir saudzīgāks – impulss uz 0,5 kvadrātcentimetriem. Apstrādāti tiek 15 kvadrātcentimetri. Medicīnas iestāde piestāda rēķinu par 30 impulsiem, sākotnēji NVD to arī apmaksā, bet pēc tam Veselības inspekcija izvelk dokumentu un liek dažus desmitus latu atmaksāt atpakaļ, jo 1046 MK noteikumi paredz, ka šie 15 kvadrātcentimetri jāapstrādā ar pieciem impulsiem.

"Šeit mēs nonākam pie galvenā. Nevis ārsti krāpj valsti ar pierakstījumiem, bet visus krāpj valsts veselības finansējuma galvenais dokuments – Ministru kabineta noteikumi numur 1046 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība. Vairāk nekā 1000 lappušu garais dokuments izstrādāts 2006.gadā, katru gadu labots vidēji piecas reizes. Labojumi skar vairāk nekā 3/4 sākotnējā dokumenta, tajā ir tik daudz atsauču un labojumu, ka kopumā šo dokumentu vairs nevar izlasīt neviens. Ir pilnīgi bezjēdzīgi un pat noziedzīgi publiski apvainot visus ārstus zagšanā, kad veselības aprūpes sistēma balstīta uz nevienam neizlasāma Veselības ministrijas glorificēta dokumenta."

Nebūtu jāmeklē problēmas nepareizi noformētos dokumentos, bet vajadzētu meklēt risinājumu trīs galvenajās pacientu uzrādītajās problēmās: (I) pacientam grūtāk tikt pie speciālista, kas viņam ir patiesa autoritāte; (II) ārsts pacientam velta pārāk maz laika; (III) ārsta sniegtā pakalpojuma pieejamība un kvalitāte pacientam šķiet zemāka nekā agrāk, laikrakstam "Diena" atzīmē Pēteris Apinis.

Visā Eiropas publiskajā telpā notiek intensīva ārstu darba nozākāšana visdažādākajos veidos, no kuriem populārākais arguments: viņi nozog mūsu naudu. Visās Eiropas valstīs ārsti ir neapmierināti ar notiekošo sistēmā un publiskajā telpā, katru gadu darbu Eiropā pamet 10–15% ārstu. Rietumeiropa šo tukšumu mēģina aizpildīt uz Austrumeiropas vai Pakistānas ārstu rēķina, bet Austrumeiropas medicīnā parādās reāls speciālistu deficīts.

"Ārsts, kas par savu darbu nesaņem ne finansiālu, ne morālu gandarījumu, ar savu profesiju un sistēmu ir ļoti neapmierināts. Ārstu nomelnošana negatīvi ietekmē aprūpes kvalitāti. Tā veicina neticību ārstam, kā rezultātā – vēlīnu diagnostiku. Pārāk daudz pacientu izvēlas šarlatānus, pūšļotājus un citus blēžus tā vietā, lai savlaicīgi apmeklētu ārstu. Tie, kas vispārina un nopulgo visus ārstus tieši vai netieši, provocē Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos vai citu valstu medicīnas pakalpojumu lobēšanu. Katrs šāds nekorekti vispārināts raksts nozīmē daudzu tādu slimnieku nāvi, kas būtu varējuši apmeklēt ārstu savlaikus, bet to neizdarīja," laikrakstam "Diena" stāsta Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents.

Foto: Stock.XCHNG