Amatā atjaunots NMPD direktora vietnieks Šics
Foto: LETA
Uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādinātais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks Mārtiņš Šics šodien atjaunots amatā, jo to paredz Darba likums, aģentūrai LETA pastāstīja NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.
NMPD ir noslēdzis dienesta pārbaudi par vēl nepārbaudītas informācijas noplūdi saistībā ar Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem, tomēr gala atzinumu sagatavos pēc tam, kad ar secināto būs iepazinies un papildu paskaidrojumus vai iebildumus sniedzis Šics. Viņš ir iepazinies ar atzinumu, tomēr komentārus vēl nav sniedzis. Tas viņam jāizdara šīs nedēļas laikā.
Bukša skaidroja, ka Šics atjaunots amatā, jo to paredz Darba likums. Tas nosaka, ka darbinieku ir aizliegts atstādināt ilgāk par trim mēnešiem, izņemot, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.
Bukša nezināja teikt, vai kāds no normatīvajos aktos minētajiem izņēmumiem varētu tikt piemērots Šica gadījumā. Viņa norādīja, ka pagaidām Šics veiks darba pienākumus, un vēlreiz uzsvēra, ka no viņa piecu dienu laikā tiek gaidīti papildu paskaidrojumi vai iebildumi izmeklēšanas komisijas atzinumam.
Kā ziņots, dienesta pārbaudi NMPD sāka pērn 25.novembrī, jo 22.novembrī no dienesta darbinieka e-pasta trešajām pusēm tika nosūtītas vēl neprecizētas ziņas par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem, kā arī dzīvu cilvēku dati, tostarp diagnozes, un šos datus aizsargā likums. Uz izmeklēšanas laiku Šics tika atstādināts no amata.
Šics aģentūrai LETA apstiprināja, ka ir sniedzis NMPD rīcībā esošo informāciju par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem tīmekļa vietnes "nekropole.info" vadībai, lai tā varētu salīdzināt savā rīcībā esošos datus, kas iegūti no notikuma vietā esošajiem cilvēkiem, un informēt sabiedrību par bojāgājušajiem. Viņš savā rīcībā pārkāpumus nesaskata.
Tikmēr Tieslietu ministrija (TM) vēstulē tiesībsargam norāda, ka informācijas publiskošana par bojāgājušajiem ar mērķi mobilizēt sabiedrību visās tās līdzdalības formās ātrākai katastrofu seku likvidēšanai un palīdzības sniegšanai tuviniekiem nav aizliegta ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, tomēr vienlaikus uzsver, ka šī informācija ir publicējama tikai pēc mirušo personu nāves fakta konstatēšanas un līķu identificēšanas.
"Katastrofu seku likvidēšanā iesaistīto kompetento institūciju rīcībā esošā operatīvā informācija par personām - dzīvajām un bojāgājušajām - ir nepieciešama katastrofā iesaistīto kompetento institūciju darbam, un tā nav publicējama, jo tā var radīt kaitējumu personai, kura sākotnēji iekļauta mirušo personu sarakstā, bet vēlāk no tā svītrota, un tās tuviniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā," uzsvērts vēstulē.
Iekšlietu ministrija plāno izvērtēt iespēju papildināt Valsts civilās aizsardzības plānu ar institūciju rīcību attiecībā uz personu datu publiskošanu katastrofas gadījumā.
Jau ziņots, ka 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
