Vairākas slimnīcas nākotnē varētu pildīt traumpunktu un aprūpes slimnīcu funkcijas
Veselības ministrija, piesaistot Latvijas Universitātes doktoranti Ritu Konstanti, ir izstrādājusi plašu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojuma plānu līdz 2018. gadam. Būtībā tas ir jauns māsterplāns jeb medicīnas iestāžu struktūrplāns, kurā analizēta pašreizējā situācija medicīnā – speciālistu trūkums, ambulatoro, stacionāro iestāžu, ģimenes ārstu darbība, demogrāfiskā situācija reģionos, pacientu plūsma... Lielākoties konstatēti fakti, kas, protams, nav slikti, taču trūkst stingri nospraustu mērķu, uz kuriem nozare virzīsies un kā tos sasniegs.
Ministrija laikrakstam "Latvijas Avīze" norāda, ka četras slimnīcas – Preiļu, Krāslavas, Alūksnes un Jūrmalas – nākotnē vairs nebūs neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes, kur pacientus ārstēs 24 stundas diennaktī. Tās pārtaps par steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem un aprūpes slimnīcām. Profila maiņa tiek pamatota ar pacientu skaita samazināšanos un tātad arī gultu skaita sarukšanu. Akūtos slimniekus pārvietos uz tuvākajām reģionālajām ārstniecības iestādēm. Piemēram, no Alūksnes, visticamāk, vedīs uz Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību, no Preiļiem – uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu, bet Krāslavas pacientus – uz Daugavpili. Ministrija nobažījusies, ka nelielā pacientu skaita jeb zemās produktivitātes dēļ var pasliktināties pakalpojumu kvalitāte, tāpēc šīm slimnīcām jāmaina statuss.
"Arī tad, ja šīs slimnīcas nebūs diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes statusā, tur būs iespējams saņemt dažādus medicīniskos pakalpojumus. Piemēram, ārstēšanu ķirurģiskajā vai terapeitiskajā dienas stacionārā, tur nodrošinās akūto ambulatoro ķirurģiskā profila slimnieku medicīnisko palīdzību, varēs saņemt arī plānveida pakalpojumus," sacīja ministrijas valsts sekretāra vietniece stratēģiskās plānošanas un finanšu jautājumos Daina MūrmaneUmbraško. Uz jautājumu, vai Preiļos un Jūrmalā saglabāsies dzemdību nodaļas, kas ir topošo māmiņu tik iecienītas, valsts sekretāra vietniece atbildēja, ka dzemdību nodaļas varēs pastāvēt, ja vien būs speciālisti un dzemdību palīdzība būs laba un efektīva.
Piektdien ministrija šī dokumenta projektu prezentēs nozares speciālistiem un tieši šo četru slimnīcu pārorientēšana darbam citā režīmā droši vien kļūs par karstāko diskusiju objektu, kas paildzinās dokumenta nokļūšanu uz valdības galda.
Negatīvās demogrāfiskās tendences un zemā dzimstība apdraud Rīgas Dzemdību nama pastāvēšanu. Tas gan nenotikšot tuvākajā nākotnē, bet pēc 2018. gada, kad varētu rasties nepieciešamība Rīgas Dzemdību nama pakalpojumus pārvietot uz Rīgas daudzprofilu slimnīcām, norāda laikraksts "Latvijas Avīze".
Par savu nākotni nav jāuztraucas Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centram, jo tiek prognozēts, ka pieaugs demences un depresijas slimnieku skaits vecu cilvēku vidū un vairāk kļūs to pacientu, kurus nepieciešams ārstēt šajā iestādē.
Foto: LETA
