Aicina parakstīt valdībai adresētu vēstuli HIV/AIDS savlaicīgas ārstēšanas uzsākšanai
Šodien, informējot par Pasaules AIDS dienas pasākumiem, biedrības "Apvienība HIV.LV" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Molokovskis pastāstīja, ka 2009.gadā krīzes laikā tika panākta vienošanās uz laiku samazināt ārstēšanas kritērijus. Tika noteikts, ka no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāta antiretrovirālā terapija HIV infekcijas ārstēšanai tiek uzsākta brīdī, kad šūnu skaits samazinās zem 200 šūnām, nevis zem 350, kā to paredz Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas.
HIV/AIDS nevalstiskās organizācijas uzskata, ka ir pienācis laiks labot krīzes laikā noteiktos samazinājumus un, nespējot panākt vienošanos ar atbildīgajām amatpersonām, aicina talkā Latvijas iedzīvotājus, parakstot vēstuli Latvijas valdībai.
Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kur HIV inficētie cilvēki nesaņem ārstēšanu jau tad, kad viņu CD4 šūnu skaits samazinās zem 350 šūnām, teikts NVO vēstulē. "Tagad mēs sākam ārstēt cilvēkus, kad faktiski viņu slimība jau sasniegusi AIDS stadiju," akcentēja Molokovskis.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem Latvija ir 2.vietā jauno HIV infekcijas gadījumu un 1.vietā - AIDS pacientu skaita ziņā ES. Uz šā gada 1.novembri Latvijā kopā bijuši 5457 ar HIV infekciju sirgstoši cilvēki - šobrīd reģistrēti 4526 pacienti. "Antiretrovirālo terapiju saņem vien aptuveni 600 inficēto, bet vajadzētu saņemt divreiz vairāk pacientiem," norādīja "Apvienība HIV.LV" priekšsēdētājs.
Statistika liecina, ka no kopējā ar HIV inficēto cilvēku skaita Latvijā 21% cilvēku infekcija nonākusi AIDS stadijā. Tikmēr Igaunijā saslimstība ar HIV ir krietni augstāka un kopā valstī bijuši jau aptuveni 9000 inficētu cilvēku, tomēr tikai 4% slimība bijusi AIDS stadijā. Savukārt Lietuvā no 1700 pacientiem - 9% slimība progresējusi līdz AIDS stadijai.
"Apvienība HIV.LV" uzskata, ja ar HIV vīrusu inficētais sāk medikamentu lietošanu laicīgi, tas ne tikai ietaupa budžeta līdzekļus, bet arī slimnieks pārstāj būt bīstams apkārtējai sabiedrība. Pēc viņa aprēķiniem, 2010.gadā valsts uz vienu HIV/AIDS pacientu tikai zālēm tērēja 2202 latus, 2011.gadā jau 3178 latus, bet šī gada desmit mēnešos vidēji 2593 latus. Biedrības priekšsēdētājs nešaubās, ka arī šogad kopējās izmaksas uz vienu pacientu varētu sasniegt 3000 latus.
HIV/AIDS nevalstiskās organizācijas jau rīkojušas vairākas protesta akcijas un mēģinājušas vienoties ar Veselības ministriju (VM) par kompensējamo medikamentu budžeta palielinājumu, tomēr bez rezultātiem.
VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš uz biedrības prasību vēstulē atbildējis, ka to atbalsta, tomēr rekomendācijas aktualizēšana varēšot notikt, tikai palielinoties veselības aprūpei piešķirtajiem līdzekļiem. Viņš arī atgādināja, ka 2013.gada budžetā finansējums kompensējamo zāļu apmaksai nav palielināts un arī likumprojekts "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam" neparedz finansējuma palielinājumu kompensējamām zālēm arī 2014.gadā un 2015.gadā.
To pašu uzsvērusi arī VM parlamentārā sekretāre Liene Cipule. Viņa gan vairākkārt arī norādījusi, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī VM plāno vērsties valdībā ar ziņojumu par nepilnīgo finansējumu.
Tikmēr HIV/AIDS nevalstiskās organizācijas nolēmušas negaidīt solītās sarunas un aicina iedzīvotājus parakstīt prasību, kas pēc AIDS dienām tiks iesniegta valdībā. Vairāk par vēstules parakstīšanu var uzzināt "Apvienība HIV.LV" mājaslapā "www.apvienibahiv.lv".
Rīga, 28.nov., LETA.
Foto: LETA
