AGNOZIJA

nespēja pazīt redzēto, dzirdēto, taustīto, lai gan uztveres orgāni (piem., acis, ausis, ādas receptori) nav bojāti un samaņa nav zudusi. Agnozija rodas, ja bojāta galvas smadzeņu pusložu garoza. Izšķir vairākas agnozijas formas. Taustes agnozija - primārā astereognoze - rodas, ja bojāta pauradaivas garoza; tad traucēta spēja ar taustes palīdzību pazīt priekšmetus. Redzes agnozija (garīgs aklums) ir tad, ja bojāta pakaušdaivas garoza. Slimnieks nespēj pazīt priekšmetus, tos apskatot, lai gan redzesspēja nav zudusi. Redzes agnozija var būt daļēja, kad cilvēks nepazīst rakstu zīmes, krāsas u.c. Dzirdes agnozija (garīgs kurlums), garšas un ožas agnozija rodas, ja bojāta deniņdaivas garoza; slimnieks nepazīst skaņas, garšas vai smaržas.