Ābrama: kompensējamo medikamentu sistēmu ir iespējams efektivizēt ar esošo finansējumu
Viņa norādīja, ka sistēmu būtu iespējams efektivizēt, pieaicinot dažādus farmācijas ekspertus, sistēmā iesaistītās valsts iestādes, kā arī finansistus un ekonomistus, izstrādājot jaunu koncepciju, kuras vadmotīvs būtu nevis "ielāpu likšana", bet gan rezultatīva esošo resursu izmantošana.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Māris Taube konferences laikā informēja, ka saskaņā ar likumu "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam", finansējums kompensējamām zālēm un medicīnas ierīcēm trīs gadu perspektīvā ir plānots šādi - 2013.gadā no valsts budžeta plānots piešķirt 78 090 700 latus, 2014. - 78 398 700 latus, bet 2015.gadā - 78 398 700 latus. Taube uzsvēra, ka šādu trīs gadu budžetu valsts veido pirmo reizi.
Tomēr, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, šī summa var pieaugt, teica Taube, norādot, ka, piemēram, 2012.gadā Zāļu iegādes kompensācijas sistēmas (ZIKS) plānotais budžets bija 68 010 614 lati, bet reālās ZIKS izmaksas sasniegušas pat 81 551 251 latu. Līdz ar to reāli prognozētās izmaksas, piemēram, 2013.gadam, varētu būt mērāmas 82 līdz 83 miljonu latu apmērā.
KP priekšsēdētāja Ābrama atzīmēja, ka šo sistēmu varētu attīstīt, piemēram, mazinot administratīvo slogu zāļu ražotājiem, kā arī izmaksas, kas saistītas ar zāļu reģistrāciju. Tādējādi būtu iespējams palielināt zāļu piedāvājumu tirgū, piemēram, arī ar kāda ārvalstu ražotāja produktiem.
"Medikamentu izvēles paplašināšana būtu ieguvums, jo pacientu skaitam ir tendence pieaugt, nevis samazināties. Tā kā konkurence visos gadījumos ir veicinošs faktors, būtu tikai loģiski, ka valsts no savas puses veicinātu konkurences apstākļu uzlabošanos, lai gala patērētājs nebūtu ierobežots izvēlē," atzina Ābrama.
NVD direktors Taube apstiprināja, ka pacientu skaits ik gadu pieaug par 5-6%. Piemēram, šogad valsts prognozē pieaugumu līdz 593 tūkstošiem, bet pērn tas bija pieaudzis līdz 560 tūkstošiem.
Runājot par zāļu izmaksām, KP priekšsēdētāja atzīmēja, ka tās palielina tieši starpposmi, kas ir no ražotāja līdz zāļu pircējam. Šie posmi ir: ražotājs ar noteiktu medikamentu cenu, administratīvais slogs, reģistrācijas izmaksas, vairumtirgotāja izmaksas un aptiekas.
Tāpat arī Ābrama teica, ka zāļu cenas, visticamāk, nākotnē palielināsies, jo tas, pēc ražotāju teiktā, ir saistīts ar situāciju zāļu tirgū, kā arī ar jauna un unikāla medikamenta radīšanu. Tiesa, cik liels varētu būt zāļu cenu pieaugums, KP priekšsēdētāja nenorādīja.
Taču viņa ierosināja, ka zāļu cenas samazināšanas nolūkā aptiekas varētu mēģināt rast iespēju pasūtīt zāles bez starpniekiem, piemēram, tieši no ražotāja, tādējādi apejot zāļu lieltirgotājus.
Tomēr šādu iespēju apšaubīja konferencē klātesošie zāļu ražotāji, sakot, ka tas būtu gandrīz neiespējami situācijā, kad 85% no aptiekām pieder tiem pašiem īpašniekiem, kam pieder arī lieltirgotavas.
Kā ziņots, 27.februārī Rīgā, viesnīcā "Maritim Park Hotel Riga", notika konference "Kompensējamie medikamenti 2013-2020", kas tika organizēta nolūkā rosināt nozares profesionāļu un pacientu diskusiju par kompensējamo zāļu sistēmas attīstību.
Konference notika sadarbībā ar Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociāciju.
Uz konferenci aicināja nacionālā ziņu aģentūra LETA. Viena no konferences rīkošanas partnerēm līdz ar žurnālu "Doctus", "Prike" un tulkošanas aģentūru "Mestako" bija arī viesnīca "Maritim Park Hotel Riga".
Konferences laikā vairāki nozares profesionāļi atzina - lai veicinātu kompensējamo medikamentu sistēmas sekmīgu attīstību, sistēmā iesaistītajām pusēm jāsadarbojas ciešāk.
Rīga, 1.marts, NOZARE.LV.
Skaidrīte Ābrama/ Foto: Lita Krone/ LETA
