9 simptomi, kas liecina par posttraumatiskā stresa sindromu
Posttraumatiskā stresa sindroms ir ilgstošas psihiska rakstura problēmas, kas daļai cilvēku attīstās pēc tam, kad pārdzīvots traumatisks notikums – situācija, kurā pārņēmušas bailes par sevis paša vai tuvinieku dzīvību vai veselību.
Posttraumatiskā stresa sindroma cēlonis ir augsta stresa līmeņa pārdzīvojums, kas ir ārpus indivīda ikdienišķās dzīves pieredzes – fiziska vai seksuāla vardarbība, ceļu satiksmes negadījums, dabas katastrofa un citi līdzīga rakstura notikumi, kuru laikā cilvēks izjutis spēcīgas bailes par savu vai apkārtējo cilvēku dzīvību. Tāpat garīga rakstura traucējumi var parādīties pēc tam, kad gūta traumatiska pieredze, piemēram, piedzīvots tuva cilvēka zaudējums. Atsevišķos gadījumos sindroma simptomi izzūd dažu mēnešu laikā, taču lielākoties, neveicot atbilstošu ārstēšanu, indivīdam attīstās citas psihiskas problēmas, tai skaitā depresija, fobijas un atkarības. Ja novēro posttraumatiskā stresa sindromus sev pašam vai kādam no tuviniekiem, atceries, ka, savlaicīgi vēršoties pie speciālista, iespējams izvairīties no virknes nopietnu veselības problēmu.
Fiziski simptomi
Cilvēks, kas cieš no posttraumatiskā stresa simptoma nereti piedzīvo spēcīgas galvassāpes vai migrēnu, reiboņus, sāpes krūtīs, elpošanas grūtības, gremošanas traucējumus. Tāpat iespējams izjust pastāvīgu nogurumu, grūtības koncentrēties, gausumu.
Atkārtota notikumu izdzīvošana
Viens no posttraumatiskā stresa izplatītākajiem simptomiem ir atkārtota traumatiskā notikuma izdzīvošana. Cilvēks regulāri atsauc atmiņā piedzīvoto, atceras spilgtas detaļas, viņu pavada pastāvīgas bailes, ka situācija atkārtosies. Saskaroties ar notikumiem, kas kaut kādā veidā atgādina traumatisko situāciju, indivīdu var pārņemt panika. Tāpat nereti novērojami atkārtoti sapņi un murgi, kuru laikā cilvēks var piedzīvot fiziskas un emocionālas sāpes un bailes. Šis posttraumatiskā stresa simptoms bieži izraisa miega traucējumus.
Depresija un trauksme
Posttraumatiskā stresa skartiem indivīdiem mēdz attīstīties dažādas fobijas – iracionālas bailes no ikdienišķām lietām vai situācijām. Neārstējot saslimšanu, fobijas veicina trauksmi, paranoju un depresiju.
Norobežošanās
Posttraumatiskā stresa sindroma gadījumā cilvēks var zaudēt interesi par sociālajām aktivitātēm un komunikāciju ar apkārtējiem. Atsevišķos gadījumos patvērums tiek meklēts dažādās atkarībās – alkoholā, narkotikās, interneta pasaulē, azartspēlēs un citos bīstamos ieradumos, kas šķietami palīdz uz mirkli aizmirsties.
Izvairīšanās
Indivīds sāk izvairīties no vietām, cilvēkiem, objektiem, kas varētu atgādināt par traumatisko notikumu, tādējādi veicinot trauksmi vai nomāktību. Piemēram, cilvēks, kurš cietis autoavārijā, atsakās sēdēt pie stūres vai pārvietoties ar automašīnu.
Noliegšana
Posttraumatiskā stresa sindroma mākts cilvēks var censties bloķēt visas atmiņas par traumatisko notikumu, kā arī par konkrēto dzīves posmu vispār – piemēram, iznīcināt visus fotoattēlus vai piemiņas lietas, kas atgādina par to, vai radikāli mainīt savu ikdienu, nodarbošanos.
Emocionāla vienaldzība
Lai bloķētu sāpes, cilvēks cenšas notrulināt emocijas, kā rezultātā rodas emocionāla vienaldzība pret notiekošo un apkārtējiem, neieinteresētība, emocionāla sastinguma sajūta.
Uzbudinātība
Ja cilvēku pastāvīgi vāja apdraudējuma sajūta, viņu pārņem intensīva nervozitāte, kas neļauj ne uz mirkli gūt atslābinājumu. Viņš ir viegli aizkaitināms, iespējami bieži dusmu uzplaiksnījumi, cilvēks viegli zaudē kontroli pār emocijām.
Vainas apziņa un kauns
Cilvēki, kas nespēj aizmirst negatīvo pieredzi, izjūt grūtības virzīties uz priekšu un uzturēt veselīgas attiecības ar līdzcilvēkiem. Viņi var vainot sevi pie notikušās nelaimes un pastāvīgi lauzīt galvu par to, kā būtu varējuši to novērst. Tieši sevis vainošana pie notikušā izraisa nepārvaramu kauna un vainas sajūtu.
