Dzemdību nams arī bez pagarinātā normālā darba laika palīdzību nodrošinot pilnā apmērā
Rīga, 17.maijs, LETA. Kaut arī Rīgas Dzemdību namā atcelts pagarinātais normālais darba laiks, dzemdību palīdzība slimnīcā tiek nodrošināta bez pārtraukuma un pilnā apmērā, aģentūru LETA informēja Dzemdību nama pārstāve Jana Priedniece.
Tomēr viņa atzina, ka arī Dzemdību nams jūt speciālistu, īpaši neonatologu, trūkumu.
Pēc Priednieces teiktā, cilvēkresursi trūkst visā veselības aprūpes sistēmā, īpaši stacionāros. Šī ilgstošā laika periodā radusies problēma galvenokārt saistīta ar zemo atalgojumu, kura dēļ daudzi speciālisti izvēlējušies darbu ārzemēs vai ambulatorajā sektorā, turklāt arī jaunie speciālisti atalgojuma dēļ darbu stacionāros izvēlas nelabprāt un ne uz pilnu slodzi.
Vienlaikus Priedniece skaidroja, ka no 1.aprīļa atalgojums darbiniekiem ticis palielināts iepriekš solītajā apmērā, tāpēc darbinieku "aizplūšana" nenotiek un darbs tiek turpināts. "Paralēli mēs sekojam līdzi notiekošajam nozarē, lai spētu reaģēt uz notiekošo," pauda Priedniece.
Dzemdību namā atcelts normālais pagarinātais darba laiks, kas nozīmē, ka, strādājot virs vienas slodzes, darbiniekiem tiek maksāts dubultā.
Jau ziņots, ka otrdien LVSADA padome lēma aicināt veselības aprūpes darbiniekus brīdinājuma akcijas veidā brīvprātīgi atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija līdz 31.jūlijam.
Kā sēdē teica LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa, brīdinājuma akcija varētu būt tikai sākums - ja mediķi netiks uzklausīti, varētu tik apsvērtas citas protesta formas, tostarp darbinieku atlūgumu rakstīšana vai streiks. "Dzīvot no solījumiem mēs neesam gatavi," sacīja Bāriņa.
Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas apakškomisijas sēdes iznākums liecina par mēģinājumu novilcināt jautājumu par pagarinātā normālā darba laika samazināšanu.
Keris norādīja, ka sēdi vērtē negatīvi, jo tajā iezīmējās "tradicionālā birokrātiskā muļļāšanās", un to nevar vērtēt citādi, kā mēģinājumu jautājumu "pastumt kaut kur pagultē".
Kā ziņots, komisija vienojās, ka patlaban izstrādātie grozījumi Ārstniecības likumā pēc būtības ir atbalstāmi, taču nepieciešams labot grozījumu redakciju. Šīm nolūkam sēdē vienojās izveidot darba grupu, kuras sastāvā būs Finanšu ministrijas (FM), VM, Labklājības ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un organizāciju pārstāvji.
Pēc VM aprēķiniem, pagarinātā normālā darba laika samazināšanai par 20 stundām no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim nepieciešami 2,9 miljoni eiro, 2018.gadā, lai atteiktos vēl par 20 stundām nepieciešami papildu 15 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 27 miljoni eiro.
Savukārt FM, kuras pārstāvji uz sēdi nebija ieradušies, vēstulē norādīja, ka 2017. un 2018.gadā neesot brīvas fiskālās telpas, līdz ar to pasākumi, kas palielina izdevumus, izraisītu budžeta deficīta palielinājumu.
FM rosina likumprojekta turpmāko virzību veikt kopā ar nākamā vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, vienlaikus norādot, ja tomēr tiek pieņemts lēmums no 1.jūlija samazināt pagarināto normālo darba laiku, nepieciešams sagatavot šo izdevumu kompensējošos pasākumus.
