Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju savu veselību raksturo kā labu

2011.gadā 47,9% respondentu savu veselības stāvokli raksturoja kā "labu" vai "ļoti labu". Ievērojami atturīgāku vērtējumu par savu veselības stāvokli sniedza 35,5% respondentu, kas to raksturoja kā "vidēju", liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā apsekojuma dati.

13,3% respondentu savu veselību raksturoja kā "sliktu" un 3,3% – kā "ļoti sliktu". Salīdzinot ar 2010.gadu, veselības stāvokļa pašvērtējumā nav novērotas nozīmīgas izmaiņas.

Salīdzinot vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes, jāsecina, ka vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja pozitīvāk nekā sievietes.

Visoptimistiskāk savu veselību vērtēja jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 86,5% no tiem savu veselību novērtēja kā "labu" vai "ļoti labu". Savukārt vissliktāk savu veselību vērtēja respondenti vecumā 65 gadi un vairāk. 45,6% no tiem savu veselību raksturo kā "sliktu" vai "ļoti sliktu", liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā apsekojuma dati.

Neraugoties uz visumā optimistisko savu veselības stāvokļa vērtējumu, 2011.gadā vairāk nekā viena trešdaļa (34,7%) respondentu, atbildot uz jautājumu "Vai Jums ir kāda hroniska slimība, ilgstošas kaites vai fiziski trūkumi?", sniedza apstiprinošu atbildi. 30,6% respondentu norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos 6 mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas viņu ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā. 6,3% respondentu šo problēmu norādīja kā nopietnu (t.i., ir stipri ierobežojumi), bet 24,3% teica, ka ierobežojumi pastāv, bet tie nav tik izteikti. Apsekojuma rezultāti liecina, ka veselības problēmu radītie ierobežojumi cilvēkiem krasi palielinās sasniedzot 65 gadu vecumu. 70,3% respondentu, kuriem 65 un vairāk gadu, apgalvoja, ka pēdējo 6 mēnešu laikā viņiem ir bijuši veselības problēmu radīti ierobežojumi, veicot ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā.

Apsekojuma laikā respondentiem tika uzdots jautājums "Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Jums ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet Jūs to neizdarījāt?". Apstiprinoši uz šo jautājumu ("jā", ir bijis vismaz 1 gadījums") atbildēja 21,6% respondentu. Salīdzinot ar 2008.gadu, ievērojami ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem bija nepieciešams apmeklēt medicīnas speciālistu (izņemot zobārstu), bet viņi to nevarēja atļauties.

Atbilžu sadalījums uz jautājumu "Vai pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis vismaz viens gadījums, kad Jums bija nepieciešamība veikt pārbaudi vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu), bet Jūs to neizdarījāt?", 2008. – 2011. gadā

Apsekojuma dati liecina, ka visbiežāk konkrētas nepieciešamības gadījumā pie medicīnas speciālistiem nav devušies bezdarbnieki (32,5%) un pensionāri (27,9%). Savukārt uz to norādīja krietni mazāk nodarbināto skaits (18,2%). Kopumā 26,8% bezdarbnieku un 18,3% pensionāru naudas trūkums kaut reizi ir liedzis apmeklēt vai veikt ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu).

22,7% aptaujāto respondentu pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika izdarīts. 20% no visiem aptaujātajiem respondentiem atbildēja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkums kaut reizi bija liedzis apmeklēt zobārstu, kad tas bija nepieciešams, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā apsekojuma dati.

Lai iegūtu informāciju par iedzīvotāju veselības pašvērtējumu, CSP veica Eiropas Savienības ienākumu un dzīves apstākļu (saīsināti no angļu valodas – EU-SILC) apsekojumu, 2011.gadā aptaujājot 6,6 tūkstošus mājsaimniecību un 13,5 tūkstošus personu. Šāds apsekojums katru gadu tiek veikts visās Eiropas Savienības valstīs.

Foto: Stock.XCHNG

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "heise marketing" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Laika trūkums vai uzmanības deficīts?

Mūsdienās uzmanība kļuvusi par vienu no vērtīgākajiem cilvēka resursiem. Taču paradoksāli – jo vairāk mums ir informācijas un tehnoloģiju, kas palīdz ietaupīt laiku, jo vairāk mūsu uzmanība tiek saraustīta.

Aktuālie piedāvājumi

57. paralēle: ko Baltijas rudens nozīmē imunitātei

Rudens Latvijā nozīmē ne tikai īsākas dienas un mazāk saules gaismas, bet arī pārmaiņas ikdienas pašsajūtā. Kāpēc aukstajā sezonā īpaša uzmanība tiek pievērsta D vitamīnam, un kāda ir tā nozīme organismā? Aplūkosim D vitamīna nozīmi un tā uzņemšanu gada tumšajā periodā!

Otrās smadzenes zarnās: kā mikroflora var ietekmēt mūsu pašsajūtu

Zarnu mikroflora ir daudz vairāk nekā tikai gremošanas sistēmas sastāvdaļa – tās saistība ar mūsu pašsajūtu, imunitāti un vielmaiņu kļūst par arvien plašāk pētītu tēmu. Kādas ir “otro smadzeņu” funkcijas un ko par to saka pētījumi?

Hidratācija kā ikdienas veselības pamats

Miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes, stresa līmenis un atjaunošanās tiešā veidā ietekmē pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Tomēr starp šiem faktoriem ir viens pamatelements, ko daudzi joprojām mēdz novērtēt par zemu – pietiekama organisma hidratācija.

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.

Produktu testi

Testa rezultāti: atjaunojošs un kopjošs serums nagiem

Septembrī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "ZAptieka" piedāvāja testēt serumu, kas izstrādāts ikdienas kopšanai sausiem, trausliem, blāviem un šķelšanās tendencei pakļautiem nagiem. Tā formula ir 100% aktīvo augu eļļu koncentrāts – bez ūdens un silikoniem.