Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju savu veselību raksturo kā labu
13,3% respondentu savu veselību raksturoja kā "sliktu" un 3,3% – kā "ļoti sliktu". Salīdzinot ar 2010.gadu, veselības stāvokļa pašvērtējumā nav novērotas nozīmīgas izmaiņas.
Salīdzinot vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes, jāsecina, ka vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja pozitīvāk nekā sievietes.
Visoptimistiskāk savu veselību vērtēja jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 86,5% no tiem savu veselību novērtēja kā "labu" vai "ļoti labu". Savukārt vissliktāk savu veselību vērtēja respondenti vecumā 65 gadi un vairāk. 45,6% no tiem savu veselību raksturo kā "sliktu" vai "ļoti sliktu", liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā apsekojuma dati.
Neraugoties uz visumā optimistisko savu veselības stāvokļa vērtējumu, 2011.gadā vairāk nekā viena trešdaļa (34,7%) respondentu, atbildot uz jautājumu "Vai Jums ir kāda hroniska slimība, ilgstošas kaites vai fiziski trūkumi?", sniedza apstiprinošu atbildi. 30,6% respondentu norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos 6 mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas viņu ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā. 6,3% respondentu šo problēmu norādīja kā nopietnu (t.i., ir stipri ierobežojumi), bet 24,3% teica, ka ierobežojumi pastāv, bet tie nav tik izteikti. Apsekojuma rezultāti liecina, ka veselības problēmu radītie ierobežojumi cilvēkiem krasi palielinās sasniedzot 65 gadu vecumu. 70,3% respondentu, kuriem 65 un vairāk gadu, apgalvoja, ka pēdējo 6 mēnešu laikā viņiem ir bijuši veselības problēmu radīti ierobežojumi, veicot ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā.
Apsekojuma laikā respondentiem tika uzdots jautājums "Vai pēdējo 12 mēnešu laikā Jums ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet Jūs to neizdarījāt?". Apstiprinoši uz šo jautājumu ("jā", ir bijis vismaz 1 gadījums") atbildēja 21,6% respondentu. Salīdzinot ar 2008.gadu, ievērojami ir pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem bija nepieciešams apmeklēt medicīnas speciālistu (izņemot zobārstu), bet viņi to nevarēja atļauties.
Atbilžu sadalījums uz jautājumu "Vai pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis vismaz viens gadījums, kad Jums bija nepieciešamība veikt pārbaudi vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu), bet Jūs to neizdarījāt?", 2008. – 2011. gadā
Apsekojuma dati liecina, ka visbiežāk konkrētas nepieciešamības gadījumā pie medicīnas speciālistiem nav devušies bezdarbnieki (32,5%) un pensionāri (27,9%). Savukārt uz to norādīja krietni mazāk nodarbināto skaits (18,2%). Kopumā 26,8% bezdarbnieku un 18,3% pensionāru naudas trūkums kaut reizi ir liedzis apmeklēt vai veikt ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu).
22,7% aptaujāto respondentu pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika izdarīts. 20% no visiem aptaujātajiem respondentiem atbildēja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkums kaut reizi bija liedzis apmeklēt zobārstu, kad tas bija nepieciešams, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā apsekojuma dati.
Lai iegūtu informāciju par iedzīvotāju veselības pašvērtējumu, CSP veica Eiropas Savienības ienākumu un dzīves apstākļu (saīsināti no angļu valodas – EU-SILC) apsekojumu, 2011.gadā aptaujājot 6,6 tūkstošus mājsaimniecību un 13,5 tūkstošus personu. Šāds apsekojums katru gadu tiek veikts visās Eiropas Savienības valstīs.
Foto: Stock.XCHNG
