Sadarbības partneru uzrunas
Cienījamie lasītāji!
Pirms pusotra gada mūsu dzīvē ienāca cilvēka prātam grūti pieņemama situācija – ilgstoša, bīstama un jauna vīrusa infekcija, kas joprojām apdraud līdzcilvēku veselību un dzīvību un visas sabiedrības labklājību. Par jauno realitāti kļuva neparedzamība visās dzīves jomās. Īsā laikā radikāli mainījām darba, mācību un socializēšanās ieradumus. Izjutām apgrūtinājumus saņemt dažādus pakalpojumus un pieredzējām pārbaudījumus savstarpējās attiecībās – sākot ar ģimeni un tuvo cilvēku loku, beidzot ar atsevišķām kopienām un visu sabiedrību kopumā.
Tomēr mums, neraugoties uz novājināto veselības aprūpes nozari, kurai vēsturiski bijusi atvēlēta kliedzoši maza uzmanība un finansējums, ir izdevies ne tikai sniegt iedzīvotājiem savlaicīgu veselības aprūpi, bet arī operatīvi pārstrukturizēt valstij būtisku pamatnozaru, kurās strādā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, darbu. Latvijas mediķi, riskējot ar savu veselību, turpināja rūpēties par tiem, kam bija vajadzīga palīdzība laikā, kad slimnīcu noslodze pārsniedza 100%. Visticamāk, tas, kas notika slimnīcās, ārpus to sienām ir grūti prātam aptverams. Atgādinu, ka pandēmijas laikā Latvija spēja attīstīt tādas testēšanas jaudas, kas pārtrumpoja kolēģus Eiropā. Pandēmijā pat spējām modernizēt mūsu veselības sistēmu, piemēram, ieviešot attālinātas ārsta un pacienta konsultācijas. Rekordīsā laikā uz kājām esam uzlikuši nacionāla mēroga pārnozaru projektu visas sabiedrības vakcinācijai, kuram nav vēsturiska analoga. Vakcinācija ir mobilizējusi visus – valsts, privātā sektora un arī no brīva prāta atvēlētos – resursus. Latvija bija viena no pirmajām Eiropas valstīm, kas ieviesa digitālo Covid-19 sertifikātu. Diemžēl ne vienmēr apjaušam, ka, salīdzinot ar situāciju citviet pasaulē, Latvijā krīzē esam spējuši attīstīt retu privilēģiju – iespēju ērti un bez maksas pasargāt savu veselību un dzīvību un vakcinēties pret Covid-19.
Šobrīd esam daļēji labākā situācijā, jo varam vismaz rēķināties ar gaidāmā jaunā pandēmijas uzliesmojuma izaicinājumiem un vīrusa izplatības raksturu. Slimnīcu spējas kopš gada sākuma ir palielinātas. Teju visi mediķi ir vakcinējušies. Mums ir pieejamas vakcīnas visiem Latvijas iedzīvotājiem! Vienlaikus mums vēl ļoti daudz kopīgi darāmā. Papildus plašam skaidrojošam darbam ir jāapzinās, ka vakcinācija ir primārās veselības aprūpes pamata pakalpojums. Latvijas iedzīvotāji, it īpaši seniori un hroniski slimojošie, par vakcināciju vēlas tikt uzrunāti tieši no savas uzticības personas – ģimenes ārsta. Paldies speciālistiem, kuri iedrošina cilvēkus. Paldies ārstiem, kas vakcinē pret Covid-19.
Pandēmija mums devusi nopietnas mācības, kas norāda uz ilgstošām nozares vājajām vietām. Nedrīkstam apstāties un jāturpina iesāktais, piemēram, slimnīcu līmeņu izvērtēšanā. Labi saprotam, ka cīņā ar Covid-19 saņemtais papildu finansējums nebūs ilgtermiņa risinājums, tādēļ mana prioritāte ir panākt gan sabiedrības, gan mediķu izpratni un ieviest atalgojuma sistēmu, kas ir taisnīga, caurskatāma un viegli saprotama. Trīs galvenie nākamā gada budžeta stūrakmeņi ir atbalsts ārstniecības personālam, labāka veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu pieejamība un spēcīgāka nozares administratīvā kapacitāte. Saskaņā ar pieejamo finansējumu ieviesīsim jauno vēža pacientu ārstēšanas plānu, pilnveidosim māsu un rezidentu mācību iespējas, uz jauniem un moderniem pamatiem pārbūvēsim digitālo veselības platformu un turpināsim iesāktās iniciatīvas psihiskās veselības jomā.
Ar pilnu atbildību varu apliecināt, ka Veselības ministrijas darbinieki, tāpat kā mediķi, tupina veikt milzu darbu saspringtos apstākļos, un mēs no šīs situācijas iznāksim stiprāki un par paraugu citām Latvijas nozarēm. Tāpat ar pārliecību varu teikt – pandēmijas sarežģītajos apstākļos veselības aprūpes pamatu pamati nav izkustināti. Mēs turpinām virzīties uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpes sistēmu. Tiesības savlaicīgi saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Tas ir un būs mūsu karogs.
Šobrīd Latvijā un pasaulē ir daudz iepriekš nepieredzētu izaicinājumu, kas prasa nenoliedzamu pielāgošanos un ātru reaģēšanu. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) Latvijā ir bijis un ir Covid-19 pandēmijas centrā. Lai pielāgotos pandēmijas apstākļiem, sniegtu labāko ieguldījumu infekcijas ierobežošanā un Latvijas iedzīvotāju veselībā, SPKC ikdienas darbam pandēmijas apkarošanai tiek iesaistīti visi darbinieki un iespējami pārdalīti visi pieejamie resursi.
Latvijas iedzīvotāju informēšanai par Covid-19 jautājumiem tika izveidots informatīvais tālrunis, kas ikdienā sniedz atbalstu, atbildes uz jautājumiem gan iedzīvotājiem, gan dažādu nozaru pārstāvjiem.
Pandēmijas kontekstā SPKC darbs tiek ieguldīts divos svarīgos virzienos – pierādījumos un pasaules praksē balstītu priekšlikumu izstrādē epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai un sabiedrības informēšanā, lai veicinātu ne tikai pamatotu drošības pasākumu ieviešanu, bet arī skaidrotu to nepieciešamību un motivētu Latvijas iedzīvotājus uz drošu rīcību. Pandēmijas laikā īpaši svarīgi ir nodrošināt nepārtrauktu sadarbību ar valsts un pašvaldību, Latvijas mēroga un starptautiskām organizācijām, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu, pētījumos un pieredzē balstītu krīzes pārvaldību, t.sk. Covid-19 ierobežošanas priekšlikumu izstrādi.
Lai gan šobrīd kā vēl nekad ir pieejami visdažādākie komunikācijas kanāli, nodrošinot informācijas ātru apriti, tomēr tas ir veicinājis arī dezinformācijas un nepatiesu ziņu strauju izplatīšanos sabiedrībā. Līdz ar to SPKC tiek veltīti papildu resursi dezinformācijas apzināšanai un atspēkošanai.
SPKC ir viena no pirmajām valsts pārvaldes iestādēm, kas pievienojās valsts un pašvaldību vienoto tīmekļvietņu platformai, lai uzlabotu mājaslapas apmeklētāju pieredzi, veicinātu mājaslapas pārskatāmību un informācijas atrašanu lietotājam ērtā veidā.
Neskatoties uz pandēmijas izaicinājumiem, SPKC turpina darbu arī pie citu sabiedrības veselību veicinošo tēmu aktualizēšanas un priekšlikumu izstrādes normatīvo aktu grozījumiem. Tiek realizētas sabiedrības informēšanas kampaņas, izstrādāti informatīvie materiāli un organizēti izglītojošie pasākumi skolēniem. Sagatavoti un publicēti pētījumu rezultāti, faktu lapas, ziņojumi, aptverot aktuālas sabiedrības veselības tēmas arī ārpus pandēmijas. SPKC turpina iesaistīties, sniegt datus un nodrošināt dažādu reģistru darbību, t.sk. izstrādājot priekšlikumus to pilnveidei.
SPKC iesaistās ārstniecības iestāžu pārstāvju izglītošanā, izstrādājot metodiskos materiālus, rīkojot sanāksmes un diskusijas, apkopojot labās prakses piemērus.
Lai arī šobrīd SPKC darbs vērsts, galvenokārt, uz Covid-19 pandēmijas apkarošanu un seku mazināšanu, tomēr joprojām kopā ar sadarbības partneriem valsts un starptautiskā mērogā esam centušies izdarīt visu, lai saglabātu svarīgāko – Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīvību.
Iveta Gavare
Zāļu valsts aģentūra (ZVA), turpinot realizēt tai uzticēto funkciju un uzdevumu izpildi, kā vienu no stratēģiskajām prioritātēm 2020. – 2022. gadam ir noteikusi sabiedrības veselības intereses, kas ietver gan atbilstoši izvērtētu zāļu pieejamību, gan drošu, efektīvu farmakoterapiju, kas balstīta uz objektīvu, zinātniski pamatotu un neatkarīgu informāciju par zālēm. Tieši uzticama informācija ir viens no stūrakmeņiem lēmumu pieņemšanā.
Pandēmijas apstākļos 2020. un 2021. gadā sabiedrības uzmanība pastiprināti tika vērsta uz vakcīnām. Arī ZVA ekspertiem šis laiks paralēli ikdienas darbam nesis intensīvu iesaisti Eiropas Zāļu aģentūras ekspertu darba grupās tieši vakcīnu zinātniskai vērtēšanai, reģistrēšanai, vakcīnu risku un ieguvuma vērtēšanai un drošuma uzraudzībai. Pamatojoties uz to, ZVA īstenojusi plašu sabiedrības informēšanu gan par zāļu reģistrēšanas un zāļu blakusparādību uzraudzības procesiem, gan par uzticamiem avotiem, kuros pieejama neatkarīga un kvalitatīva informācija par zālēm, īpaši par Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, apstiprinātajām un pieejamajām vakcīnām pret Covid-19. Laikā, kad publiskajā telpā plaši cirkulē maldinoša informācija, ikviens ir aicināts iegūt pārbaudītu un zinātnē balstītu informāciju par vakcīnām pret Covid-19 valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietnēs un sociālo tīklu platformās un kritiski izvērtēt anonīmi izplatītu vai apšaubāmās tīmekļvietnēs publicētu informāciju.
Strādājot pie ZVA stratēģisko mērķu sasniegšanas ilgtspējīgas un produktīvas attīstības virzienā, tiek īstenota digitālo tehnoloģiju attīstībā un inovācijās balstīta pieeja, kas dod iespēju pilnveidot procesus, uzlabot datu kvalitāti un nodrošināt jēgpilnu to pielietojumu. Lai mazinātu zāļu nepieejamības risku, 2020. gadā ir izveidota publiski pieejama zāļu atlikušo krājumu apkopošanas sistēma, kurā katru dienu tiek atjaunotas ziņas par lieltirgotavās esošajiem kompensējamo zāļu atlikumiem. Savukārt, lai mazinātu administratīvo slogu gan klientiem, gan darbiniekiem, ieviesta elektroniskā ziņošanas forma par negadījumu, kas saistīts ar medicīnisku ierīci. Tāpat, optimizējot procesu, izveidota komersantiem ērta forma to importējamo zāļu sarakstu iesniegšanai un publicētas visas komersantu importētās zāles. 2021. gadā ir uzsākta ZVA informācijas sistēmas pilnveide, lai nodrošinātu klientiem drošu digitālu vidi e-pakalpojumu saņemšanai.
Turpinot LEAN pieeju procesu pārvaldībā, ZVA 2020. gadā īsā laikā spēja izskaust papīra dokumentu apriti un ļāva jau pandēmijas sākumposmā kā vienai no pirmajām valsts pārvaldes iestādēm operatīvi pielāgoties attālinātam darbam, realizējot pilnvērtīgu darbu drošā vidē un nezaudējot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Neparedzētā pandēmijas situācija pierādīja, ka tehnoloģijas spēj būt atbalsts, tāpēc arī turpmāk būsim atvērti jaunajam un iesim laikam līdzi, attīstīsim kompetences nākotnes vajadzībām.
Neviens iestādes mērķis nav sasniedzams bez personāla – izsaku vislielāko pateicību ZVA kolektīvam par ieguldījumu mūsu kopīgajā darbā. Izsaku pateicību klientiem un sabiedrībai, kas novērtē mūsu darbu un motivē izaugsmei. Izsaku pateicību ikvienam, kas spēj arī šajā saspringtajā laikā saskatīt labo un turpina pašaizliedzīgi strādāt sabiedrības veselības labā.
Ilze Bude
2020. gads, līdzīgi kā 2021. gads, Veselības inspekcijai pagāja Covid-19 pandēmijas izaicinājumu zīmē, lai nodrošinātu draudu mazināšanu sabiedrībai. 2020.gadā Inspekcija veica epidemioloģiskās gatavības pārbaudes gan 62 slimnīcās, gan 184 ilgstošās sociālās aprupes centros, veica kontroles bērnu izglītības iestādēs, nometnēs, dienesta viesnīcās, lai nepieļautu infekciju slimību izplatīšanos kolektīvā un veicinātu patērētāju veselībai drošu pakalpojumu sniegšanu (piemēram, skaistumkopšanas, peldbaseinu un pirts pakalpojumi), un sniedza konsultatīvu atbalstu risku mazināšanai. Pandēmijas apstākļos Inspekcija spēja pārorganizēt savu darbu un uzņēmās veikt tās funkcijām netipiskus uzdevumus: tika ieguldīts darbs un pūles, lai koordinētu ārstniecības iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu darbinieku rutīnas skrīningu, 2021.gadā turpinot skrīningu koordinēšanu arī izglītības iestādēs, kā arī veica un turpina veikt telefonisku saziņu ar Covid-19 inficētajām un kontaktpersonām, gan informējot personas par nepieciešamajiem pasākumiem, gan noskaidrojot un risinot problēmas veselības aprūpes jautājumos.
Neskatoties uz pandēmiju, Inspekcija spēja realizēt vairākas plānotas tematiskās pārbaudes augsta riska jomās. Viena no tematiskajām pārbaudēm bija par veselības aprūpes procesiem 22 sociālās aprūpes centros (SAC) visā Latvijas teritorijā sadarbībā ar Labklājības ministrijas speciālistiem. Secinājumi un priekšlikumi apkopoti ziņojumā (pieejams Inspekcijas mājas lapā), diskutēti ministriju ietvaros, ar pašvaldībām, Saeimas sociālo lietu apakškomisijās. SAC no epidēmijas skatupunkta ir blīva, kompakta dzīvesvieta pārsvarā novājinātiem, ar daudzām hroniskām slimībām sirgstošiem vecāka gada gājuma ļaudīm ar uztveres izmaiņām, kuri nespēj paši sevi aprūpēt, un tiek izmantota vienota infrastruktūra un personāls. Kaut arī SAC ir klientu mājas, tajos notiek ārstniecība, ko ikdienā visbiežāk nodrošina SAC strādājoša māsa sadarbībā ar ārstu, tiek iesaistīti aprūpētāji, un kur riski visvairāk izgaismojās tieši Covid-19 apstākļos, kad bija jānodrošina ne tikai aprūpe hronisko veselības problēmu dēļ, bet arī saslimušo klientu ārstēšana. Inspekcija izstrādāja praksē pielietojamu rīku māsai, aprūpētājiem klienta vitālo funkciju novērtēšanai un agrīna veselības stāvokļa pasliktināšanās atpazīšanai, iespēju robežās veica personāla apmācību.
Otra tematiskā pārbaude bija par augsta riska jaundzimušajiem, kurus pārved uz perinatālās aprūpes centriem, analizējot indikācijas pārvešanai, savlaicīgumu un sarežģījumus. Slimnīcām jāpilnveido sarežģītu gadījumu analīzes process, jāievieš praksē jaunie klīniskie algoritmi. Valstī būtu jāievieš sarežģīto gadījumu audita sistēma, kas balstīta uz nevainošanas principiem, ir aktualizējama jaundzimušo transportēšanas kārtība, prasības jaundzimušo izmeklēšanai slimnīcās, nepieciešama platforma informācijas apmaiņai starp ārstniecības iestādēm par jaundzimušo ārstniecības procesu.
2020. gadā Inspekcija veica pārbaudes 481 ārstniecības iestādē, lai pārliecinātos par tehnisko aprīkojumu jaunas prasības - zāļu verifikācijas veikšanai un pārbaudīja, kā tiek veiktas zāļu drošuma pārbaudes. Rezultāti liecina, ka 98 % pārbaudīto iestāžu ir pilnībā ieviesušas zāļu verifikāciju savā darbībā. Inspekcija 2020. gadā veica pārbaudes saistībā ar jaunu prasību - zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu (SNN) norādi receptēs zāļu kompensācijas sistēmas ietvaros, pārbaudot aptuveni 11 000 recepšu, veicot kontroli 198 aptiekās gan klātienē, gan arī attālināti (portālā „E-veselība”). Inspekcija apkopoja kontroļu atklājumus un izstrādāja informatīvos materiālus, kurus nosūtīja visām aptiekām. Rezultātā no 2020. gada 1. aprīļa līdz gada beigām būtiski samazinājies tādu gadījumu skaits, kuros pret kompensējamo recepti pacients nav saņēmis lētākās kompensējamās zāles.
Pandēmijas apstākļi paātrināja jaunu pieeju un uzraudzības metožu ieviešanu visos Inspekcijas darbības virzienos, kas pielietojamas attālināti- pašpārbaužu un pašnovērtējumu rīku izstrādi un pielietošanu, kā arī konsultatīvu, informatīvu un apmācību atbalstu, tādējādi gan palielinot pakalpojumu sniedzēju atbildību par sniegto pakalpojumu kvalitāti, gan sniedzot atbalstu normatīvo aktu prasību izpildē. Inspekcija ir gandarīta par sasniegumiem šajā virzienā, ko vislabāk raksturo Ekonomikas ministrijas iniciatīvas “Konsultē vispirms!” rezultāti - Inspekcija iekļuva līderu grupā, veidojot izcilu uzņēmējdarbības vidi Latvijā 2020.gadā.
Atskatoties uz 2020. gadu Inspekcija atzīst, ka ir gūta unikāla pieredze darba organizācijas jautājumos un pretepidemioloģisko pasākumu uzraudzībā ārkārtas situācijā, sākot no plānošanas un beidzot ar informācijas apkopošanu ierobežotos termiņos. Uzlabota komunikācija ar Inspekcijas klientiem, izmantojot visus pieejamos neklātienes kanālus. Konstruktīvāka kļuvusi sadarbībā ar Veselības ministriju un citām iestādēm. Inspekcijas komanda kļuva saliedētāka, sadarboties spējīgāka un stresa noturīgāka. Aizvadītā gada laikā ikviena Inspekcijas darbinieka apziņā pavisam citu vērtību un nozīmi ieguvuši vārdi miers un līdzsvars.
Anita Slokenberga
Latvijas Farmaceitu biedrība savās rindās apvieno farmaceitus, aktīvi aizstāvot farmaceitu profesionālās, tiesiskās un saimnieciskās intereses. Ir svarīgi, lai farmaceiti varētu lietderīgi izmantot savu profesionālo potenciālu, lai sniegtu kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi iedzīvotājiem.
Farmaceits izsenis bijis pacientam vispieejamākais veselības aprūpes speciālists, un Covid-19 infekcijas izplatība un epidemioloģiskie ierobežojumi īpaši izgaismo, cik liela ir farmaceita loma veselības aprūpes nepārtrauktības nodrošināšanā un sabiedrības informēšanā par zālēm, veselību un tās profilaksi. Aptiekas pakalpojumi iedzīvotājiem ne brīdi netika pārtraukti – vēl vairāk, dažādie ierobežojumi veicinājuši jaunu aptiekas pakalpojumu izstrādi – attālinātu farmaceita konsultāciju iespējams saņemt telefoniski vai videozvana formātā, daudzas aptiekas nodrošina arī medikamentu piegādi uz mājām.
Farmaceiti ir kompetentākie veselības aprūpes speciālisti jautājumos, kas saistīti ar medikamentu pareizu lietošanu un uzglabāšanu. Farmaceita uzdevums ir pārliecināties, ka pacients izprot, kādam mērķim zāles paredzētas, un konsultēt pacientu par pareizu zāļu lietošanu, sagaidāmajiem efektiem un iespējamajām blakusparādībām un mijiedarbībām. Īpaši svarīgs farmaceita padoms kļūst gadījumos, kad mediķi receptēs izraksta zāļu aktīvo vielu, nevis ražotāja doto zāļu nosaukumu. Farmaceits var arī konsultēt pacientus un piedāvāt atbilstošu risinājumu nekomplicētu saslimšanu gadījumā, kas atvieglo palīdzības iegūšanu pacientam un mazina ģimenes ārstu noslodzi. Farmaceitiskās aprūpes pamatā jābūt vienlīdzīgai sadarbībai starp pacientu, ārstu un farmaceitu, jo tikai tā iespējams nodrošināt vislabāko farmakoterapiju pacientam cīņā ar slimību.
Kā Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente esmu lepna par farmaceitu spēju operatīvi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, saglabājot profesionalitāti un augstus kvalitātes standartus! Mūsu farmaceiti turpina rūpēties par sabiedrības veselību, nodrošinot pacientus ar medikamentiem un informāciju, sniedzot konsultācijas gan ārstiem, gan pacientiem. Vēlos aicināt kā pacientus, tā arī medicīnas aprūpes speciālistus izmantot farmaceitu potenciālu un zināšanas par medikamentiem!
Dace Ķikute