Raksta autore: Agnese Ritene, farmaceite, Centra aptiekas Tukumā vadītāja

Dabā sastopamās vielas ir pirmsākums jebkurām zālēm. Pirmās zāles, ko cilvēki lietoja, bija augi – gan svaigā veidā, gan augu uzlējumi, novārījumi, kompreses, arī dažādi minerāli un dzīvnieku produkti. Tikai pieredzes un izpētes ceļā mūsu senči guva zināšanas par augu dziedniecisko spēku un efektiem. Izsenis cilvēki ir meklējuši veidus, kā atslābināt ķermeni un prātu, mazināt sāpes un grūtsirdību. Smēķēšana pasaulē pazīstama jau vairāk nekā 7000 gadu, un tās pirmsākumi meklējami Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kas ir tabakas dzimtene. Senatnē tabaku vairāk lietoja rituālos, to kūpinot uz karstiem akmeņiem un dūmus ieelpojot netieši. Pēc 16. gadsimta tabaka plaši izplatījās Eiropā, bet 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā ārsti pamanīja un pierādīja, ka ir cieša saistība starp pacientu veselības problēmām un smēķēšanu.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, tabaka nogalina pusi no tās lietotājiem, un katru gadu tā nogalina aptuveni astoņus miljonus cilvēku, no kuriem aptuveni septiņi miljoni ir smēķētāji un 1,2 miljoni ir pasīvie smēķētāji. 1,1 miljards smēķētāju dzīvo mazattīstītās valstīs. Eiropas Savienībā smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves iemesls. Kaut gan sabiedrībai ir pieejama plaša informācija par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz organismu, pētījumi pierāda, ka smēķētāju skaits ir iespaidīgs. Pēc "Manas aptiekas" un "Apotheka" organizētā Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču pētījuma jeb Veselības indeksa 2018. gada datiem, 27% Latvijas iedzīvotāju regulāri smēķē, tātad katrs trešais iedzīvotājs ir smēķētājs. Turklāt Veselības indekss parādīja, ka aptuveni 50% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem regulāri smēķē un 60% regulāri pārsniedz alkohola lietošanas pieļaujamās normas.

Tabakas augs

Tabakas augi ir viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, tropos arī puskrūmi, krūmi. Lapas ir veselas ar lipīgiem dziedzermatiņiem, pamīšas, ziedi var būt dažādās krāsās, rituļos. Amerikā un Austrālijā zināmas aptuveni 60 sugas. Saimnieciska nozīme ir tikai divām sugām – īstajai tabakai (Nicotiana tabacum) un mahorkai. Īstā tabaka ir indīgs, līdz trīs metrus augsts viengadīgs augs (satur nikotīnu, anabazīnu un citus alkaloīdus). Pēc lietojuma īstās tabakas šķirnes iedala cigāru un papirosu tabakā.

Tabaku iegūst no dažādām Solanaceae dzimtes Nicotiana ģints kultūraugu varietātēm. Novākšanas metode un kaltēšanas process ir atkarīgs no tabakas varietātes (tipa). Lai gan tabakas auga dzimtene ir Amerika, mūsdienās to audzē gandrīz visā pasaulē. 2008. gadā visvairāk neapstrādātas tabakas ieguva Ķīnā (39%), Brazīlijā (12%), Indijā (7%), ASV (5%).

Sausas lapas satur vienu līdz 10% alkaloīda nikotīna, 15–20% organiskās skābes (tostarp vairāk par 10% citronskābes). Tabakas auga lapas bieži tiek smēķētas cigāros, cigaretēs, pīpēs un ūdens pīpēs. Atkarību radošā viela ir nikotīns, tomēr smēķētāju priekšlaicīgas nāves iemesls ir tabakas degšanas produktu ieelpošana. Tabakas degšanas rezultātā radušies dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisko vielu kā acetons, svins, butāns, amonjaks, arsēns, oglekļa monoksīds jeb tvana gāze, darva un citas vielas, kas katra par sevi ir izteikti toksiskas un nāvējošas vielas.

Kā veidojas atkarība?

Līdzīgi kā jebkuras atkarības veidošanās sākumposmā, cilvēks izjūt vajadzību pēc sociāla un emocionāla atbalsta, tāpēc var izmantot atkarību izraisošas vielas (nikotīns, alkohols un citas), lai to iegūtu. Jauniem cilvēkiem smēķēšanas sākšana visbiežāk saistās ar situāciju ģimenē – ģimenes paradumiem un to, vai ir normālas savstarpējās attiecības, un ar piederību noteiktam draugu lokam. Ja ģimenē vecāki ir smēķētāji, šis process nešķiet nekas īpašs vai nosodāms, un ļoti iespējams, ka bērni turpinās šo paradumu.

Nikotīns septiņu sekunžu laikā pēc tā ieelpošanas rada patīkamas emocijas, šī sajūta ilgst aptuveni divas stundas. Nonākot nepatīkamā situācijā vai kādas risināmas problēmas priekšā, smēķēt uzsākušais automātiski sniedzas pēc cigaretes, jo tā šķietami palīdz justies labāk un nomierināties. Cilvēkam sāk likties, ka cigarete palīdz koncentrēties, izraisa mierinājumu un tās trūkums rada trauksmi un nervozitāti. Ilgākā laika posmā organisms kļūst atkarīgs no nikotīna, un, nesaņemot kārtējo nikotīna devu cigaretes veidā, rodas ne tikai emocionāla, bet arī fiziska diskomforta sajūta. Turklāt pieaug organisma tolerance pret nikotīnu, un nepieciešamība uzsmēķēt rodas arvien biežāk un biežāk.

Nikotīna ietekme uz veselību

Vispirms jāuzsver, ka hronisku slimību rašanās riski ir vienlīdz augsti gan pašiem smēķētājiem, gan cilvēkiem, kuriem piespiedu kārtā jāieelpo cigarešu dūmi, – pasīvajiem smēķētājiem. Īpaša paaugstināta riska grupa ir bērni, kuru vecāki smēķē.

Pēdējos gados lielu popularitāti ieguvušas elektriskās cigaretes, kurās tiek ievietota kapsula ar nikotīnu saturošu šķīdumu. Tomēr tās tāpat satur atkarību izraisošo vielu nikotīnu, nonāk daudz dziļāk plaušās un nekādi nepalīdz atmest smēķēšanu un atrisināt cilvēka problēmas.

Dažkārt cilvēki maldīgi uzskata, ka dažu cigarešu izsmēķēšana nedēļas laikā nerada nekādu risku. Tomēr jau pēc vienas cigaretes izsmēķēšanas strauji sašaurinās asinsvadi, paaugstinās asinsspiediens un samazinās skābekļa daudzums asinīs. Vislielākais risks ir atkarības rašanās. Kaut arī cilvēks, viņaprāt, smēķē ļoti maz, tomēr ātri rodas pirmās veselības problēmas – biežs klepus, kakla iekaisumi, smakojoša elpa, dzelteni zobi, mutes gļotādas iekaisumi un citi veselības traucējumi.

Ilgstoša smēķēšana var izraisīt smagas un hroniskas slimības un rada problēmas gandrīz visās orgānu sistēmās, piemēram:

• elpošanas sistēmā – hronisks bronhīts, par 60% pieaug astmas risks, attīstās hroniska obstruktīva plaušu slimība un citas;
• sirds un asinsvadu slimības – paaugstināta asinsspiediena risks, par 45% pieaug infarkta risks, kāju artēriju un vēnu un hronisks iekaisums;
• vēzis – par 40% pieaug risks saslimt ar plaušu vēzi, pieaug risks saslimt ar mēles, mutes, barības vada, balsenes, kuņģa, aizkuņģa dziedzera vēzi un citu audzēja formām;
• zobi un mutes dobums – smēķētājiem raksturīga slikta elpa, dzelteni un bojāti zobi, mutes gļotādas iekaisumi;
• āda – pāragra ādas novecošanās, grumbu veidošanās, lēna brūču dzīšana.

Veselība uzlabojas uzreiz pēc smēķēšanas atmešanas

Smēķēšanas atmešana varētu būt viens no labākajiem cilvēka lēmumiem, kas veselību uzlabo jau pēc 30 minūtēm:

• jau pēc 20 minūtēm uzlabojas pašsajūta,
• pēc divām stundām normalizējas sirdsdarbība un asinsspiediens,
• pēc 12 stundām, samazinoties kaitīgajām vielām, palielinās skābekļa daudzums asinīs,
• pēc 48 stundām uzlabojas garšas un smaržas sajūta,
• pēc trim dienām no organisma ir izdalījies nikotīns, tāpēc rodas lielāka vēlēšanās uzsmēķēt, ir nervozitāte, aizkaitināmība, palielinās apetīte. Nepieciešams atrast nodarbošanos, kas uzlabo garastāvokli un palīdz šo periodu izturēt,
• pēc divām trim nedēļām ir krietni uzlabojusies asinsrite un plaušu funkcija, pakāpeniski izzūd nikotīna atkarības simptomi,
• viena līdz deviņu mēnešu laikā uzlabojas plaušu funkcijas un kļūst vieglāk elpot,
• pēc gada par 50% samazinājušies sirds slimību riski salīdzinājumā ar smēķēšanas periodu,
• pēc pieciem gadiem sirds slimību riski ir līdzvērtīgi nesmēķētājam,
• pēc 10 gadiem uz pusi samazinās risks saslimt ar audzēju – plaušu, aizkuņģa dziedzera, mutes, rīkles, nieru vēzi –, salīdzinot ar smēķēšanas periodu.

Smēķēšanas atmešanas procesā – motivācija un nikotīnu aizvietojošās terapijas lietošana

Lai cilvēks veiksmīgi atmestu smēķēšanu, pirmām kārtām pašam jābūt motivētam atteikties no cigaretēm un ar pietiekami stipru gribasspēku neatgriezties pie vecā ieraduma. Daļa pacientu spēs pieņemt šo lēmumu un vienas dienas laikā atteikties no cigaretēm, tomēr daļai būs grūtāk pārvarēt vēlmi uzsmēķēt un, iespējams, atmešanas mēģinājumi būs neveiksmīgi. Diemžēl efektīvākais atmešanas motivators ir nopietnas veselības problēmas, piemēram, infarkts, asinsrites traucējumi, elpošanas problēmas. Tikai tad, kad jau ir veselības problēmas, cilvēki aizdomājas, vai ir vērts smēķējot veselību pakļaut tādiem riskiem. Nevajag kautrēties arī lūgt psihologa vai psihoterapeita palīdzību, jo vēlme uzsmēķēt cieši saistīta ar emocionālo labsajūtu un laika gaitā speciālista vadībā var mācīties paša spēkiem atpazīt nepatīkamās situācijas, mainīt savu attieksmi un rīcību pret tām.

Var izmantot vairākus paņēmienus, kas var palīdzēt atteikties no smēķēšanas, – nepieciešams novērst uzmanību uz kaut ko citu, izvairīties no situācijas, kas rada vēlmi uzsmēķēt. Dažkārt ir efektīvi cigareti aizvietot ar ko citu, piemēram, košļājamo gumiju. Atmešanas procesā jāpiedomā pie saviem uztura paradumiem, lai cigareti neaizstātu ar pārmērīgu ēšanu vai saldumiem. Ieteicams arī izvērtēt atkarības plusus un mīnusus, piemēram, sarēķināt, cik daudz naudas gadā tiek iztērēts tabakas izstrādājumiem, un apdomāt, vai tas ir tā vērts! Daudziem atmest palīdz kāds regulārs hobijs, piemēram, aktīvāka sportošana, kas īsti nav savienojama ar smēķēšanu.

Aptiekā pieejami medikamenti smēķēšanas vieglākai atmešanai. Populārākā ir nikotīna aizvietojošā terapija (Nicorette, Nicotinell, NiQuitin) – pieejama aerosola, košļājamo gumiju vai transdermālo plāksteru veidā. Terapijas pamatā ir cigaretes aizvietošana ar nikotīnu saturošiem medikamentiem. Medikamenti palīdz novērst tieksmi pēc cigaretēm un nepatīkamās sajūtas, kas rodas, pārtraucot smēķēt. Medikamentu sastāvā ir nikotīns mazākās devās, un tas nesatur kaitīgās ķīmiskās vielas, ko satur cigaretes. Terapijas ilgums parasti ir 12 nedēļas. Būtiska ir pareiza zāļu formas lietošana un norādījumu ievērošana.

Otrs Latvijā pieejamais medikaments smēķēšanas atmešanai ir citizīns (Tabex). Tas cilvēka organismā darbojas līdzīgi kā nikotīns. Citizīns ir no vissenākajiem medikamentiem smēķēšanas atmešanai (kopš 1967. gada). Šo alkaloīdu iegūst no auga Cytisus laburnum. Smēķēšanu ieteicams atmest piektajā dienā pēc medikācijas sākšanas, terapija ilgst vidēji 25 dienas.

Jebkurā gadījumā par bezrecepšu zāļu lietošanu jālūdz padoms ārstam vai farmaceitam.

Katrs pacients ir individuāls, un, iespējams, ka ģimenes ārsts vai speciālists, izvērtējot pacienta emocionālo un fizisko stāvokli, var nozīmēt papildu zāļu terapiju smēķēšanas atmešanai, piemēram, antidepresantus.

Cigaretes vai ceļojums?

Emocionālā un fiziskā labsajūta ir iegūstama, sabalansējot dzīvesveidu, – ēst veselīgi, izkustēties, atrast laiku nodarbei, kas sagādā patīkamas emocijas, izgulēties, jēgpilni lietot internetu utt.

Atkarību izraisošās vielas, kā nikotīns un alkohols, rada īslaicīgu labsajūtu, kas ātri zūd. Nesalīdzināmi vērtīgāk smēķēšanai iztērēto laiku un naudu ieguldīt savā labsajūtā ilgtermiņā, piemēram, sakrāt ceļojumam.

Raksta avots: http://arsts.lv/jaunumi/agnese-ritene-smekesanas-atmesana-gribasspeks-un-motivacija