Dienas laikā "Gaiļezerā" veiks trīs īpaši sarežģītas galvas asinsvadu operācijas
Pirmdien, 15. jūnijā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikā "Gaiļezers" ierodas Eiropas vadošais invazīvais neiroradiologs Gjula Gals (Gyula Gal) no Āhenas universitātes slimnīcas, Dānijā.
Dienas laikā, piedaloties vietējiem speciālistiem, plānots veikt trīs īpaši sarežģītas operācijas pacientiem, kuriem ir diagnosticēta iedzimta galvas asinsvadu patoloģija.
Līdz šim Latvijā biežāk runāts par sirds asinsvadu stentēšanu, tas ir stenta - īpašas caurulītes ievietošanu, konfigurējot asinsvadu. Diviem no pirmdien operējamiem pacientiem atklātas galvas smadzeņu artēriju aneirismas - asinsvada sienas patoloģiskas paplašināšanās, tā vājinot to izturību un pakļaujot pacientu asiņošanas riskam galvas kausa dobumā. Tiks operēta arī malformācija, kas ir šauru, trauslu asinsvadu sazarojums, sava veida kamols, ar augstu plīšanas risku.
Operācijās tiks izmantoti unikāli jaunākās paaudzes stenti, kurus pasaulē sāka izmantot tikai dažus mēnešus atpakaļ. Svetlana Rudņicka, klīnikas "Gaiļezers" neiroinvazīvā radioloģe: "Var teikt, ka neiroinvazīvajā radioloģijā ik gadu notiek kas revolucionārs, metodes aizvien pilnveidojas, parādās arvien jauni materiāli un instrumenti." Iepriekš šādas patoloģijas ārstēja ar ķirurģisku iejaukšanos, atverot galvaskausu, savukārt modernā invazīvā radioloģija sniedz iespēju novērst asinsvadu defektus un deformācijas, ievadot mikrokatetru caur cirkšņa artēriju. Līdz ar to atveseļošanās periods pēc šāda tipa operācijām ir krietni īsāks.
Kā norāda Svetlana Rudņicka, aneirismu cilvēks nevar sajust, izņemot gadījumus, kad tā ir ļoti liela izmēra, jo tas var izraisīt trokšņus galvā un jušanas traucējumus. Tomēr tā kā ir uzlabojušās vispārējās diagnostikas metodes, tad šādas patoloģijas bieži tiek konstatētas, sākotnēji meklējot citas problēmas. "Ir pierādīts, ka cilvēkiem, kuru asinsradiniekiem ir bijušas konstatētas aneirismas, varbūtība slimot ar šādu patoloģiju ir trīs reizes lielāka," saka S. Rudņicka un aicina "ģimenes ārstus pievērst uzmanību šai problēmai."
Jāatceras, ka galvas asinsvadu patoloģijas sev līdzi nes augstu mirstības risku. Statistikas dati liecina, ka sirds un asinsvadu slimības ik gadu Eiropā izraisa 4,3 miljonus nāves gadījumu. Sirds un asinsvadu slimības ir biežākais nāves cēlonis arī Latvijā. Ik gadu Latvijā aneirismas tiek atklātas aptuveni 350 pacientiem.
