Rīgas slimnīcās mediķu atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika pagaidām nav masveida tendence
Rīga, 22.marts, LETA. Rīgas slimnīcās atteikšanās parakstīt vienošanos par pagarināto normālo darba laiku pagaidām nav masveida tendence, liecina aģentūras LETA aptaujāto slimnīcu sniegtā informācija.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīca (BKUS) patlaban saskārusies ar dažādiem darbinieku vēlamajiem risinājumiem, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā ir atsevišķi gadījumi, kad medicīnas personāls izvēlas neparakstīt vienošanos, savukārt absolūtais vairākums Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas medicīniskā personāla ir parakstījis piekrišanu strādāt pagarinātu normālo darba laiku.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" galvenais ārsts Ēriks Kalniņš aģentūrai LETA skaidroja, ka atalgojuma jautājumu dēļ situācija ir saspringta, taču patlaban esot grūti prognozēt, vai slimnīcas mediķi pievienosies protestam un atteiksies strādāt virsstundas.
Kalniņš norādīja, ka Austrumu slimnīca ir lielākā daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīca Latvijā, un, pat ja mediķi izlemtu pievienoties protestam, viņš ir pārliecināts, ka savu interešu vārdā viņi neliktu ciest pacientiem.
Vienlaikus ārsts skaidroja, ka piemaksa par virsstundām ir nepieciešama, taču skaidrs, ka tā vien neatrisinās samilzušo atalgojuma problēmu un nenovērsīs cilvēkresursu trūkumu slimnīcā. "Mediķi, kuri darbaspēka trūkuma dēļ regulāri strādā virsstundas, jūtas izsīkuši," piebilda Kalniņš.
Viņš arī atzīmēja, ka liela daļa ārstu nemaz nevar strādāt virsstundas, jo, lai nopelnītu pietiekami, strādā vairākās darbavietās.
Austrumu slimnīcas vadība iespēju robežās cenšoties vairot darbinieku motivāciju ar dažādām piemaksām pie pamatalgas - par zinātnisko grādu, ārstniecības stāžu, īpašo risku atsevišķās nodaļās, nakts darbu-, taču, lai piesaistītu slimnīcai trūkstošos speciālistus un māsas, ir nepieciešams palielināt algas, pauda Kalniņš.
BKUS pārstāve Vita Šteina norādīja, ka, ja visi slimnīcas darbinieki sāktu strādāt normālo nevis pagarināto darba laiku, tas būtiski ietekmētu plānveida ķirurģiju un terapiju, jo pagarinātos rindā gaidīšanas laiks. Tāpat būtiski tiktu ietekmēts māsu darbs, jo, strādājot samazinātu apmēru, varētu rasties problēmas ar darbinieku skaitu - tie trūktu, lai nodrošinātu 24 stundu aprūpi. Tomēr pakalpojumu klāsts tiktu nodrošināts tieši tāds, kā līdz šim.
Savukārt veselības ministre Anda Čakša šodien atkārtoti norādīja, ka risināt situāciju ar pagarināto normālu darbu varēs tikai nākamgad. Veselības ministrija meklējot risinājumu, kādā veidā palielināt ārstu pamatalgu, jo pagarinātais darba laiks tika radīts, lai cilvēki neietu strādāt vairākās vietās, bet šīs stundas izstrādātu vienā darba vietā.
Pēc Čakšas paustā, patlaban pagarinātais normālais darba laiks ir absolūti visos normatīvajos aktos ietverts un apstiprināts darba laiks, savukārt, ja mediķi vēlas piemaksas par darba stundām virs 168 stundām, "jāsaka, ka neviens darba devējs nebūs ar mieru maksāt dubultā".
Patlaban galvenais mērķis ir panākt atalgojuma palielinājumu par vienu likmi, norādīja Čakša.
Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes sēdē tika nolemts aicināt arodorganizācijas un Latvijas Māsu asociāciju apsvērt iespēju atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku ar 1.jūniju, ja netiks paaugstināta darba samaksa un noteikta piemaksa par pagarināto normālo darba laiku.
Kā teica arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, jautājums par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku atkārtoti tiks izskatīs LVSADA padomes sēdē 18.aprīlī.
