Kā pārvarēt baiļu sajūtu?
Sintija 2007. gada 8. martā
Labdien,
Mana situācija- pirms diviem gadiem uztaisīja laporoskopiju, jo bija lielas sāpes vēderā. Neko neatrada. Teica- tas uz nervu pamata. Īpaši par to neaizdomājos, jo man tikai 22 gadi- likās, kas tad tur.
Pims gada noģību (pārmērīgs stress, pārslodze utt). Sākumā izmeklēja galvu, muguru- viss kārtībā. Sākās panikas lēmes, pilnīgs dzīves panīkums, neredzēju nekam jēgu, bija domas pat par pašnāvību utt. Pateica, ka nobrukusi veģetatīvā nervu sistēma (man nebija ne jausmas, kas tas ir). Sāku lietot antidepresantus, gāju pie psihoterapeita, analizēju, kas ar mani notiek- vienvārd sakot- darīju visu, kas nepieciešams šādā situācijā.
Pēc 2 mēnešiem atteicos no zālēm, jo no psihoterapijas kusiem jutu, ka varu saņemties pati. Bez tam psihiatre teica, ka alternatīvas neesot- kaut gan es viņai skaidroju, ka vēlos saņemties pati. Pagājis ir pusgads kopš tā dzīvoju. Es mācos, strādāju, nodarbojos diezgan aktīvi ar sportu, daru lietas, kas man patīk, bet... līdz galam no tā visa ārā netieku. Ļoti reti ir baiļu sajūta, bieži ir grūti atrasties saiedrība, jo liekas, ka gībšu. Tā teikt- nejūtos tā, kā jutos agrāk-droši, pārliecināti, man pat bija vienalga,ko par mani padomās.
Zinu, ka sevi ir jāpieņem, un mans gadījums nav tas bezcerīgākais, bet tomēr dažkārt ir grūti atrast iemeslu, lai kārtējo reizi saņemtos. Vai varat ieteikt kaut ko?
Paldies jau iepriekš.
Atbildes:
-
2012. gada 12. aprīlī
Labdien,
Mans ieteikums būtu tomēr atrast labu psihiatru, t.i., tādu, ar kuru ir vēlēšanās kontaktēties un viņam uzticēties, jo ir nepieciešama adekvāta medikamentoza terapija.Neirožu klīnika psihiatre Dace Simsone