Kā palīdzēt seksuālās vardarbības upurim?
Garry 2006. gada 22. novembrī
Labdien,
Ir tāda aproblēma- ar meiteni ir noticis pats ļaunākais, ko vien cilvēks var piedzīvot - seksuāla izmantošana. Un vajadzētu kādu metodi, kā palīdzēt. Patlaban iespējamas tikai sarunas internetā vai telefoniski. Šeit ir dažas lietas, ko es jau esmu teicis viņai, izveidoju tādus kā 3 NE- un tie ir NEvainot sevi notikušajā, NEnolādēt sevi par to, NEžēlot to cilvēku (drīzāk jau necilvēku).
Esmu lasījis par stalkeriem, un šeit ir tieši tāds gadījums ka šis te stalkers, uzbrucējs, liek upurim justies vainīgam un žēlot viņu. Taču viens ir pilnīgi skaidrs- upuris sevi nomocīs tiktāl, ka vairs nespēs dzīvot un izdarīs pašnāvību. Neesmu ne sertificēts speciālists tādās lietās, ne arī pieredzējis ko tādu, bet ļoti ir vajadzīga palīdzība šai meitenei. Tāpēc arī vēršos pēc padoma.
Meitenei tagad ir 20 gadi. Diemžēl nezinu kad tas ir noticis, taču pēc viņas vārdiem, bijusi vēl bērns. Viņa to nav izstāstījusi nevienam, jo baidījusies ka neviens neticēs. Taču nesen, acīmredzot viņa man uzticējās un to izstāstīja, un tāpēc tagad cenšos cik spēka palīdzēt. Viņa baidās, ļoti baidās no visa kā, un tas arī ir loģiskas sekas tādam nodarījumam. Taču uzskatu ka vientulība un noslēgšanās sevī viņu tikai pazudinātu. Viņai ir tam jātiek pāri, vai vismaz jānoklāj tās atmiņas ar kautko citu- ar darbu, mākslu, sadzīvi, vienalga ar ko, lai tikai tās neuzpeldētu virspusē.
Zinu ka šo lietu cilvēks nespēs aizmirst visu mūžu, taču vajadzētu būt kādai metodei kā to vismaz notušēt, lai varētu turpināt pilnvērtīgu dzīvi un arī droši veidot attiecības.
Lūdzu kādus ieteikumus šajā gadījumā.
Paldies jau iepriekš.
Atbildes:
-
2012. gada 1. martā
Labdien,
Paldies par tādu vēstuli, kas ir tik atklāta. Teikšu atklāti, man skaidrs, ka gribat palīdzēt, bet tā ir Jūsu vajadzība.
Saprotiet, šādās personīgās problēmās cilvēks nonāk un tā jau ir viņa atbildiba, par to kā viņš tiks ar to galā. Saprotiet mani pareizi, ja Jūsu meitene ir nokļuvusi nelaimē, tad vai nu viņa ar to dzīvo (kā Jūsu gadījumā), vai cīnās, bet jācīnās pašai.
Tas ko Jūs darāt ir žēlošana, bet diez vai tas palīdzēs. Ar runāšanu šeit galā netiksiet un ja Jūs baidīsieties vairāk nekā viņa, tad rezultātā tur pat arī paliksiet. Saprotiet viņai pašai ir jāgrib aizdomāties par to, kā tikt ārā no alas kurā viņa sēž jau tik ilgu laiku. Iespēju ir ļoti daudz: psihoterapeita apmeklējums, psihologa , krīzes centra speciālisti, grupu darbs ar cilvēkiem kam līdzīgas grūtības. Jāpārstāj domāt, ka dzīvē viņa ir viena. Jūs droši varat izmantot individuālas konsultācijas.Nav