Pie kāda speciālista vērsties, ja rodas nervozitāte un bailes no rītdienas?
Māra 2006. gada 12. septembrī
Labdien,
Kritiski uztveru visas par un pret mani vērstās runas. Apzinos, ka nedrīkst to visu tik ļoti pārdzīvot, bet tas vienalga dziļi manī nosēžas. Esmu jūtīga, bet ne pesimiste. Pēc profesijas - skolotāja. Nervozitāte un bailes no rītdienas ir manī patstāvīgi, un tas ietekmē veselību (ļoti svīstu). Komunicēju ar cilvēkiem, bet būtībā es gribu vientulību. Drošības sajūtu es izjūtu tikai mājās.
Bet visvairāk mani satrauc tas, ka vēl joprojām nezinu, ko es dzīve īsti gribu (lai gan man ir 37 gadi). Es ķeros pie katras jaunas lietas (arī profesijas) no sākuma ar degsmi, bet tas viss ātri noplok, nekas nespēj tā īsti saistīt, un tāpēc arvien vairāk izjūtu vienaldzību pret visu.
Es skaidri apzinos, ka tā ir problēma, kuru pati atrisināt nespēju, vajadzīgs speciālists - bet kāds?
Paldies.
Atbildes:
-
2012. gada 13. martā
Labdien,
Izlasot Jūsu vēstuli es gribētu uzsvērt divas lietas:
Jūsu emocijas un dzīves mērķi.
Parunāsim par emocijām. Tas ir labi, ka mums cilvēkiem ir tāda lieta kā emocijas, bet slikti ir ja mēs šīs emocijas nepārvaldām. Ko tas nozīmē? Saskarsmē mūsu uzdevums ir visu uztvert ar prātu un refleksīvi izjust emocijas. Bet ļoti bieži notiek otrādi, kad emocijas mūs pārņem savā varā un mēs loģiski ar prātu vairs nespējam spriest. Ja cilvēks pie šāda veida emocionālā saskarsmes jūga pierod viņš kļūst par upuri savām emocijām.
Nu, piemēram: Ja Jūs darbā saskarsmē ar kādu izjūtat atgriezenisko saiti negatīvu vai pozitīvu, jūs dzirdat tikai labu vai sliktu un mēģināt tajā brīdī sevi nosodīt vai apbalvot sevi, bet loģisks būtu risinājums ja mēs censtos neiegrimt izjūtās, bet gan darbībā kas šīs izjūtas nodrošina. Censtos neapstāties un motivētu sevi darboties tālāk neskatoties uz slikto vai labo izjūtu. Tas ir ko es darīšu savādāk? Ko man būtu nepieciešams uzlabot? Kas man priekš tā ir nepieciešams? Pie emocionālā jūga nav darbības, nav prognozes nākotnei. Mēs dzīvojam visu laiku negatīvās vai pozitīvās atmiņās, kuras mūs neattīsta. No tā arī veidojas Jūsu bailes no rītdienas.
Varbūt man nav taisnība un nebūšu Jūs pareizi sapratusi, bet ja cilvēks man saka, ka grib vientulību, tad skaidrs, ka viņš jūtās noguris no vides un saskarsmes, kurā viņš atrodas. Cilvēkā ir pretruna, no kuras viņš mūk. Ir kāds citāts ko man ļoti gribētos jums veltīt: „Ja durvis neatveras, nevajag lauzties - tās nav tavas durvis (tavējās vienmēr atvērsies) - griezies un ej projām! Turpat līdzās ir milzu pļavas, milzu brīvība un milzu dārgumi”. Tev atliek atrast savas durvis.
Bet kas attiecas uz Jūsu dzīves mērķi?
Ja mēs ķeramies pie kādas jaunas lietas, tad svarīgi ir pieņemt lēmumu. Vai tas ir tas ko jūs patiešām vēlaties? Kāpēc? Kādi ir galvenie motīvi? Kādas izjūtas Jūs vēlaties? Kādas vajadzības tas apmierinātu visvairāk? Kā jūs to sasniegsiet? (nokļūšana līdz rezultātam, kas atkarīgs ir no Jums, ko Jūs varat mainīt? Kādi soļi un kādā secībā?) Soļi.......? Papildus - man jāatrod un jāizlasa...; vajadzīgi resursi un līdzekļi - kur ņemšu? Jums nepieciešamo cilvēku palīdzība? Kas Jūs varētu apstādināt un kā Jūs neļausiet tam notikt? Kad sāksiet reāli rīkoties? Datums? Ko tieši Jūs darīsiet? Kādā ziņā Jūs noteikti būsiet ieguvējs? Vai tas ir LĒMUMS? (kā jūs jūtaties par to domājot? Vai esat pārliecināta? Vai esat gatava?
Sanāca gari, bet man gribējās Jums dot iespēju pamēģināt.Psihologs - konsultants Lilita ( 29430550 )