Kā lai pārliecina māti, ka viņa lēnām nogalina savu bērnu?
Daiga 2008. gada 8. septembrī
Labdien!
Lieta tāda, ka manam draugam no iepriekšējām attiecībām ir meitiņa (decembrī būs 5gadi) Aizgāja viņš no tās sievietes, jo viņa viņu ļoti krāpa! Ar meitu viņš satiekas regulāri, un meitiņa reizēm dzīvojas pie mums, bet nu galvenokārt pie mātes! Alimentus (lai gan ne oficiālus, bet atrunātus) viņš maksā! Tad nu problēma ir tajā, ka māte to naudu bērna vajadzībām ļoti maz tērē, dzīvo pie sava jaunā drauga un viņa ģimenes, tas vīrietis arī visu ikdienas vajadzībām pērk, bet viņa visu notriec sev (skaistumkopšanai, drēbes, utt.) meitiņai pa retu reizi nopērk jaunas drēbes un tās pašas Gerkenā pa 3ls, lai gan summa, ko draugs dod alimentos ir pieklājīga un dārziņu mazajai apmaksā. Tā nauda jau būtu štrunts, bet ļoti sāp fakts, ka māte visu laiku smēķē bērna klātbūtnē un mazā saka, ka tajās visi smēķējot dzīvoklī un ignorējot, ka tur uzturas bērns.
Draugs ir mātei par to aizrādījis, bet viņa tik pavīpsnā un stulbi atbild, ka neviens no tā nemirstot! Man ir tik skumji skatīties uz mazo meiteni, bet katru reizi, kā meitiņu paņemam, viņai ir ciet deguns pilns ar puņķiem (prasām, ko darījusi pa nedēļu, bet viņa atbild, ka negājusi uz dārziņu un dzīvojusi pie omes, jo slima bijusi un tā katru 3šo nedēļu), viņa to visu laiku kasa (reizēm pat sametušās sarkanas pumpiņas zem deguna) un ir es dzirdu, ka viņai ir apgrūtināta elpošana, piemēram, sēž un skatās multenes un visu laiku sten nevis vienmērīgi elpo! Zem acīm regulāri ir zili riņķi un pēc augum uzbūves ir ļoti sīciņa un maziņa. Tad, kad pa vasaru mazajai dārziņā veselu mēnesi bija brīvlaiks viņa dzīvoja pie mums, jo mātei darbs un nebija atvaļinājums, pat brīvdienās neņēma mājās, mazajai elpošana bija viss kārtībā un puņķu vispār nebija, jo mūsu mājās pilnīgi neviens nesmēķē!
Lūdzu palīdziet, kā lai pārliecina māti, ka viņa lēnām nogalina savu bērnu! Kur var vērsties pēc palīdzības, kādās institūcijās? Ko darīt? Ar māti vispār nav iespējams runāt, jo viņa ar meitiņas tēvu gandrīz vispār nerunā tikai cikos būs pakaļ bērnam un kad vedīs mājās, vai kāpēc nauda nav pārskaitīta! Mani viņa, protams, arī neklausās, jo lūk es neko nezinot par bērniem, lai gan man ir liela ģimene, kur visus apkārt esmu auklējusi un vēl strādājusi par aukli! Un viņai šausmīgi kremt, ka mazā meitiņa ir dikti man pieķērusies, jo kā mazā pati saka es viņu bučojot un mīļojot vairāk, kā mamma un viņa pati man nāk klāt ļoti mīļoties.
Atbildes:
-
2012. gada 10. aprīlī
Labdien! Šis stāsts, protams, ir ļoti skumjš, bet medicīna šeit palīdzēt nevar. Ja Jūs vērstos Bērnu aizsardzības centrā, tad varbūt Jūs varētu kaut ko panākt. Bet galvenais, lai Jūsu darbības nekaitētu bērnam! Ivars Strazds