Uzturam grūtniecības laikā būtu jāsniedz pietiekami daudz barības vielu un enerģijas bērniņa veselīgai attīstībai.

Ikviens vecāks ikdienā sastopas ar vārdiem "man tas negaršo", "es to negribu", un laika trūkuma un aizņemtības dēļ vecāki bieži vien izvēlas ātrāko un bērnam pazīstamāko maltīti, kas ne vienmēr ir pārdomāta, īpaši ēdot ārpus mājas.

Kvalitatīvas zivis un zivju produkti ir veselīgs un vērtīgs uzturvielu avots, kas ēdienkartē būtu jāiekļauj pat vairākas reizes nedēļā, tomēr speciālisti atzīst - izvēlēties tiešām labas kvalitātes zivis ir jāprot!

Maiņu darbs un ilgs darba laiks var ietekmēt veselību, tajā skaitā palielināt vielmaiņas problēmu, sirds slimību, kuņģa un zarnu trakta traucējumu un aptaukošanās risku.

Lai arī veselīga uztura nodrošināšanai nepieciešams uzņemt daudzveidīgas uzturvielas, tajā skaitā šķiedrvielas, olbaltumvielas un taukus, daži šīs vielas saturoši produkti varētu būt grūti sagremojami.

Kreatīns ir organiskā slāpekļa skābe, kas palīdz piegādāt enerģiju šūnām visā organismā, it īpaši muskuļu šūnās. Tas dabīgi izstrādājas ķermenī un to var iegūt arī ar uztura bagātinātājiem.

Kāre pēc sāls ir visai izplatīta problēma – ikviens, kurš jebkad ir ēdis čipsus, frī kartupeļus vai citus sāļos našķus, sapratīs, ka dažreiz ir grūti turēties tiem pretī.

Runājot par veselīgu uzturu, bieži dzirdam vārdu "šķiedrvielas" jeb "balastvielas". Taču, ņemot vērā, ka šķiedrvielas neuzsūcas mūsu organismā, kā, piemēram, tas notiek ar taukiem un ogļhidrātiem, īsti nav saprotams, kā šķiedrvielas var palīdzēt mūsu organismam.

Ikdienas steigā mēdz gadīties, ka īsti neatliek laika kārtīgu brokastu ieturēšanai par spīti pieņēmumam, ka tā ir dienas svarīgākā ēdienreize. Taču Bedfordšīras Universitātes zinātnieki nākuši klajā ar jaunu paziņojumu, kas apstrīd šo populāro pieņēmumu.

Edinburgas Universitātē tika veikts pētījums, kura mērķis ir uzlabot mūsu izpratni par to, kādi ģenētiskie un dzīvesveida faktori visbūtiskāk ietekmē cilvēka dzīves ilgumu.