Pirmie saules stari pavasarī ir tie, kas liek domāt par nesteidzīgām dienām pludmalē un zeltaina ādas toņa iegūšanu. Kamēr iesauļoties nav izdevies, mēs varam parūpēties par savu gaišo ādu un ieplānot zvilnēšanu pludmalē vēlākam laikam. 

Turpinot Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas un Tikaisievietem.lv rakstu sēriju "Sievietes veselības problēmas jeb kāpēc tas notiek ar mani?", apskatām tēmu par sievietei dažādos dzīves posmos nepieciešamajām minerālvielām.

2018. gadā paliatīvajai aprūpei valdība atvēlēja papildu 10 miljonus no budžeta līdzekļiem, taču no tiem bija iespējams izmantot vien aptuveni trīs miljonus, jo izrādījās, ka Latvijas slimnīcās nav tik daudz paliatīvās aprūpes gultu. Paliatīvā aprūpe, kas mēnesī var izmaksāt aptuveni 1000 eiro, nepieciešama krietni lielākam cilvēku lokam, nekā šobrīd to spēj nodrošināt.

Pavasara un vasaras vēstneši veikalu plauktos ir jaunie zaļumi, dārzeņi un augļi, kas šķiet tik svaigi un aromātiski, tomēr daudzus vēl arvien biedē uzskats, ka augļi un dārzeņi satur daudz pesticīdu, nitrātu un citu potenciāli kaitīgu vielu, tāpēc tie mums nodara vairāk slikta, nekā laba.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētāja un uztura speciāliste Ilze Lutere rāda un stāsta, kā ātri un vienkārši pagatavot auzu miltu biezās pankūkas ar tunča, krēmsiera un dārzeņu pildījumu: "Uzskatu, ka šādās brokastīs, kurās ir sakombinēti graudaugi un piena produkti, var uzņemt pilnvērtīgu olbaltumu, un tie lieliski viens otru papildina.

Veģetārs un vegāns uzturs kļūst arvien populārāks ne vien visā pasaulē, bet arī Latvijā. Taču, izvēloties šādu dzīvesveidu, ir virkne nosacījumu, kas jāņem vērā, gan lai pareizi plānotu ēdienkarti, gan lai pietiekošā daudzumā uzņemtu organismam nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus.

Visa ģimene kopā pie galda – tas ir viens no dienas jaukākajiem brīžiem daudzās mājās, sevišķi tad, kad pie saimes galda jau var pievienoties arī paši mazākie. Tomēr nereti vecāki piemirst, ka bērns pēc gada vecuma pēkšņi nekļūst pieaudzis – ja viņš pats prot sēdēt un tikt galā ar karoti, tas nenozīmē, ka mazais var ēst to pašu, ko pārējie ģimenes locekļi. 

Labsajūtas un laimes sajūta rodas ķermenī, un par tās veidošanos atbild tādas vielas kā serotonīns, dopamīns, endorfīns un oksitocīns. Kā justies labāk un veicināt laimes hormonu veidošanos, skaidro farmaceite.

Pasaules tendences arvien vairāk liek pievērst uzmanību tam, ko mēs ikdienā ēdam, vai ir uzņemti visi nepieciešamie vitamīni, gremošanu veicinošās baktērijas, pietiekams olbaltumvielu un labo tauku daudzums. Daudz arī dzirdēts par šķiedrvielām un to nepieciešamību organismā, bet kāpēc tās ir nepieciešamas?

Teju ikkatrs maza bērna vecāks saskāries ar jautājumiem par alerģijām. Kā attīstās bērna alerģija, un kā no tās tikt vaļā? Kas īsti ir alerģija, un kā tā atšķiras no pārtikas nepanesamības? Ko darīt, ja bērnam ir alerģiska reakcija pret kādu produktu, un ar ko to aizstāt? Kā rīkoties, ja bērnam ir alerģija pret piena produktiem?