Ziemas depresija?
Parasti uz pavasara pusi, kad ir sajūta – ziema pie mums ir par ilgu, daudzi sūdzās par nogurumu, pat piesaucot depresiju. Bet, ņemot vērā to, ka depresija ir diezgan nopietna diagnoze, nevajadzētu šo vārdu lietot visās situācijās, pat tad, ja netici pašiedvesmai un ka visas slimības rodas galvā.
Vārdu depresija atmetot, paliekam pie noguruma. Un tas ir pilnīgi dabīgi. Iedomājieties, vasaras un rudens garumā jūsu organisms ir saņēmis daudz vitamīnu, ēdot svaigus un vietējus produktus, kurus ziemā dabūt nav iespējams. Novembri, decembri, janvāri vēl kaut kā izturam, jo organisms ir sakrājis rezerves, bet jo tuvāk pavasarim, jo rezerves palikušas vēl mazāk, ar pārtiku ikdienā tik daudz vitamīnus neuzņemam kā vasarā, un loģiski – to mēs sajūtam kā nogurumu, spēku trūkumu, kas savukārt kaitina un nomāc, jo grūtāk ir padarīt ikdienas darbus. Bet vai tā ir depresija? Un vai, lai ar to cīnītos, mums ir nepieciešamas zāles?
Ja vien ar zālēm saprotam burtiskā nozīmē zāli... tad jā.
Bet tas gan jāsaka – ir jābūt iekšējai pārliecībai, ka būs efekts. Gan lietojot aptiekā nopērkamos vitamīnu kompleksus, gan lietojot pašizdiedzētas sēklas, gan arī dzerot veikalā nopērkamos enerģijas dzērienus bundžās, ko gan neiesaku.
To, ka arī enerģijas dzērieni nostrādās vien tad, ja tici to iedarbībai, savlaik pārliecinājos studiju gados, kad strādāju paralēli naktsmaiņas. Kolēģi dzēra, lai vieglāk nostrādāt, es ar skeptisku smīnu arī izmēģināju, un nekas vieglāks man nelikās. Tad jau drīzāk daudz lielāku efektu deva 1 tējkarote ziedputekšņu ko divas nedēļas pa naktīm apēdu.
Ko ar to visu gribēju pateikt? Ka ar nogurumu un nespēku ir jācīnās divējādi – gan garīgajā ziņā, pievēršot uzmanību tam, ko un kā domājam, gan arī fiziskajā. Prāts ar ķermeni ir ļoti saistīts, un domāt, ka ar rūpēm par vienu no tiem tiks gūti rezultāti, ir aplam. Jādod organismam tas, kas viņam nepieciešams – vitamīnu un minerālvielu deva, un prātam tas, kas prātam nepieciešams – pozitīvas domas un cerība.