VM neredz vajadzību trīs lielākajās slimnīcās veidot profesionālās padomes
Veselības ministrija (VM) neredz vajadzību trīs lielākajās slimnīcās veidot profesionālās padomes, aģentūrai LETA pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Viņš atzīmēja, ka saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu kapitālsabiedrībās no 2016.gada 1.janvāra var tikt veidotas padomes, bet tas nav uzskatāms par obligātu pienākumu.
VM uzskata, ka šādu padomju veidošana kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir kapitāldaļu turētāja, palielinās administratīvo slogu un administratīvos izdevumus, kuru optimizācijai nemitīgi tiek pievērsta būtiska uzmanība un veikti racionalizācijas pasākumi.
Tāpat padomes locekļu mēneša atlīdzības nodrošināšanai būtu nepieciešams papildus finansējums, padomes uzturēšana radītu papildu izdevumus kapitālsabiedrībām, samazinot finanšu līdzekļus, kas nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, tajā skaitā ārstniecības personu atalgojuma nodrošināšanai, norāda ministrijā.
Ņemot vērā VM kapitālsabiedrību "nekomerciālo" raksturu ministrija neplāno veidot padomes kapitālsabiedrībās, uzsvēra Šneiders.
Kā ziņots, arī Latvijas trijās lielākajās slimnīcās būtu jāizveido profesionālas padomes, aģentūrai LETA pauda Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.
BKPI uzskata, ka arī trijās lielākajās slimnīcās būtu jāizveido profesionālas padomes, savukārt kapitāla daļu turētājiem jāparedz tiesības veidot padomes arī vidēji lielos uzņēmumos. Tāpat padomes valsts kapitālsabiedrībās būtu jāatlasa centralizēti, ko varētu darīt PKC sadarbībā ar nozaru ministrijām un ekspertiem," klāstīja Grafs.
LETA
2017.gada 13.februārī