Vai latvieši kāzās ēd veselīgi?
Vai tiešām pH diēta ir tik atšķirīga, ka tā izmaina sajūtas pilnībā? Kāzu galds vai lūza – salāti, dažādas gaļas uzkodas, protams, siltais ēdiens ar kartupeļiem un štovētiem kāpostiem. Un kūka pusnaktī... Garšīgas lietas taču, vai ne? Vismaz man šķiet, ka es pagājušajā vasarā tā būtu domājusi un noteikti būtu visu ēdusi, nogaršojusi. Bet šogad man gāja grūti... majonēzes daudzums salātos likās briesmīgs, svaigu dārzeņu neesamība uz galda nebija saprotama, jo biju iedomājusies, ja ne kas cits, tad vismaz svaigi tomāti un gurķi gan būs, bet nekā. Sausa gaļa, trekni salāti, un nekāda svaiguma.
Kad pasniedza kūku, klusībā cerēju, ka nu vismaz beidzot izbaudīšu kūku, ko garšīgu, saldu... Tomēr nekā, es pat to neapēdu, jo sapratu, ka nav ko sevi mocīt un spiest ēst kaut ko, ko organisms cenšas atgrūst, ar visām sajūtām sakot – ēd to, ko ēdi vakar – svaiga burkāna un fenheļa salātiņus, svaigus gurķus, meža avenes, melone... Neēd to, no kā tev ir grūti.
Cik dzīvē ir sanācis būt kāzās, vienmēr taču ir palicis atmiņā, ka "žēl, ka nav otra kuņģa, lai visu garšīgo nogaršotu". Tagad, kad domāju par iepriekšejām kāzām, gan nespēju atcerēties – kas tieši ir bijis uz galda. Tā teikt – kādā sadalījumā kaut kas svaigs un pārējais gatavotais. Jo nekad tas nav bijis tik atkuāli un nekad iepriekš neesmu tik daudz ēdusi svaigus dārzeņus. Tāpēc tagad nezinu – vai vienkārši šis kāzu galds bija neveiksmīgi uzklāts, vai arī atslēga slēpjas manā pH diētā... Katrā ziņā viens ir skaidrs – latviešu kāzu galds būs kā svētki daudziem diētu sekotājiem, izņemot tiem, kas seko sārmainības pakāpei uzturā. Tie, ja tā var izteikties, ir samaitāti ar veselīgu uzturu uz mūžu.
Ja man jautātu par ieteikumiem... tie būtu vienkārši – svaigu dārzeņu plates, kādi svaigāki salātiņi bez majonēzes. Augļu grozs un siera plate. Pavisam vienkārši risinājumi, bet ja tādus ieviesīs, arī veģetāriešiem un citiem veselīga uztura piekritējiem kāzu galds būs neaizmirstams.
Bet, ja man jautātu par torti, pat nezinu.. Tradīcijas mainīt negribu, un uz kāzām laikam taču ir pierasts, ka cep lielas lauku tortes. Arī manās kāzās tāda bij. Atceros, vēl caur draugiem ieteica mums cepēju no Lēdurgas, kas cepot TIK garšīgas kūkas.. Viesiem jau garšoja. Ko tur daudz vairs komentēt. Es gan savu kāzu torti neēdu. Ir jau daudz receptes daudz vieglākām kūkām, bet kā jau minēju – tradīcijas ir forša lieta. Un ja uz galda uzliks salātus, tad lūdzu – kaut vai vistreknāko kūku!