medicine.lv skaitļos

Lietotāji online200
Aktīvie uzņēmumi12814
Nozares raksti1619
Ekspertu atbildes21477
SPORTA BŪVES : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

SPORTA BŪVES

speciālas celtnes fiziskās kultūras un sporta treniņu nodarbībām un sacensībām. Sporta būves ir atklātas - sporta spēļu laukumi, stadioni, atklāti peldbaseini, treki, tramplīni u.c. - un slēgtas - sporta zāles, sporta pilis, slēgti baseini un treki, manēžas u.c. Tās ceļ sporta vajadzībām kā atsevišķas celtnes vai arī iekļauj kultūras un atpūtas parku, klubu, dzīvojamo rajonu, mācību iestāžu, uzņēmumu, kolhozu un padomju saimniecību kopīgajā celtniecībā. Sporta būvju skaita palielināšanās ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem fiziskās kultūras attīstībai. To ierīkošana paredzēta oficiālajās apdzīvoto vietu celtniecības normās un noteikumos.

Sporta būvēm jāatbilst ne tikai sporta tehniskajām un tehnoloģiskajām, bet arī sanitāri higiēniskajām prasībām, lai fiziskās kultūras un sporta nodarbības notiktu tādos ārējās vides apstākļos, kas sekmētu veselības uzlabošanos. Sanitāri higiēniskās prasības reglamentē PSRS Veselības aizsardzības ministrijas noteikumi par sporta būvju ekspluatāciju.

Sanitāro uzraudzību veic sporta ārsti, kā arī sanitārās epidemioloģijas stacijas darbinieki. Sporta būves izvieto pēc iespējas tālāk no braucamajiem ceļiem, rūpnīcām, lopu fermām u.c, ievērojot valdošo vēju virzienu un atmosfēras piesārņošanas iespējamību. Sporta spēļu laukumiem un vieglatlētikas nodarbību vietām jāizraugās tāda teritorija, kur ūdens labi uzsūcas un var tikt viegli novadīts, tās segumam jābūt elastīgam, lai nerastos putekļi. Lai izvairītos no traumām, skatītāju soli, barjeras u.c. jānovieto ne tuvāk par 1,5-3 m no laukuma robežām, jāizveido t.s. drošības zona. Lēkšanas bedrēm jābūt līdzenām, uzirdinātām un nosegtām ar vajadzīgā rupjuma materiālu - rupju upes granti vai sintētisku materiālu; tās nedrīkst pildīt ar zāģu skaidām. Vesera un diska mešanas vietām, gorodku un hokeja laukumiem obligāti jāierīko aizsargrežģi. Sporta laukumi katru dienu jātīra, jākopj un 30-40 minūtes pirms nodarbībām jāaplaista ar ūdeni. Slidotavu ledus virsmai jābūt gludai, bez plaisām un bedrēm, ledus biezumam jābūt vismaz 5-6 cm; ezerus, upes un dīķus drīkst izmantot slidošanai tikai tad, ja ledus biezums sasniedz 16-18 cm. Masu slidotavas ierīko, paredzot vienam slidotājam vismaz 10 m2 lielu ledus virsmu. Slidošanu organizē tikai vienā - pulksteņa rādītāja kustībai pretējā virzienā. Ledus virsmai jābūt vienmērīgi apgaismotai (apgaismojumam jābūt ne mazākam par 50 luksiem, bet hokejā - ne mazākam par 100 luksiem).

Dažādiem sporta veidiem atbilst noteikts sporta zāles lielums. Universālas sporta zāles izmēri ir 18X36 m vai 24X36 m. Zāles augstums parasti ir 5-9 m, bet var būt lielāks. Zāles sienām jābūt gludām, bez izvirzījumiem; apsildes ierīces jāiekārto nišās. Sienas 1,75 m augstumā no grīdas krāso ar eļļas krāsu, lai tās būtu viegli mazgājamas. Grīdas parasti liek no šauriem koka dēļiem. Vislabākā apkures sistēma ir apsildīšana ar ūdeni. Telpu t° ziemā jābūt 14-15°. Obligāta ir sporta nodarbību telpu vēdināšana pirms un pēc nodarbībām, kā arī nodarbību pārtraukumos. Visefektīvākā ir pieplūdes-velkmes ventilācija, kas ierīkota tā, lai gaisa apmaiņa uz 1 cilvēku būtu 80 m3/st. Lielajās sporta zālēs un manēžās nepieciešamo mikroklimatu panāk ar gaisa kondicionēšanas ierīcēm. Sporta zālēs ieteicams abpusējs dabisks apgaismojums, gaismas koeficients (gaismu caurlaidošo virsmu attiecība pret grīdas laukumu) nedrīkst būt mazāka par 1:6. Grīdas virsmas mākslīgais apgaismojums treniņa nodarbībās nedrīkst būt mazāks par 100 luksiem, bet sacensībās tam jābūt ne mazākam par 150 luksiem, turklāt apgaismojumam jābūt vienmērīgam. Sporta zālē jāizvieto tikai nodarbībām nepieciešamā iekārta un inventārs. Nodarbībām nevajadzīgā iekārta un inventārs jāglabā noliktavā. Ieiet zālē drīkst tikai sporta tērpā un sporta apavos. Zāle jātīra 1-2 reizes dienā, bet sporta inventārs - 2-3 reizes dienā. Vingrošanas paklāji jātīra ar putekļu sūcēju ne retāk kā reizi nedēļā. Slēgtajā peldbaseinā ūdens t° peldēšanai vēlama 22-23°, bet daiļlēkšanai - 27-28°. Sporta būvju palīgtelpas (ģērbtuves, atpūtas istabas, bufetes, dušas telpas, tualetes) ierīko saskaņā ar oficiālajām celtniecības un sanitārajām normām. 2 att.

Banner 280x280
=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika pēdējos gados ir kļuvusi populāra, un veiktie pētījumi un testi nepārtraukti pēta to efektivitāti un drošību. Tāpat arī tiek vērtēta kolagēna produktu ietekme uz ādas elastību, mitrināšanu un grumbu samazināšanos.

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Pēc smagas operācijas un ilgstošas rehabilitācijas Roberto Meloni ir atkal vesels, bet atzīst, ka daudzus mēnešus esot bijis ļoti norūpējies, vai spēs atkal normāli staigāt. Roberto stāsta par savu pieredzi, lietojot Latvijā ražotu produktu – Epsorīnu.

Ergonomisks krēsls – kādu izvēlēties, lai nesāpētu mugura?

Ergonomisks krēsls – kādu izvēlēties, lai nesāpētu mugura?

Ja, ilgstoši sēžot, jums nogurst un sāp mugura, pievērsiet uzmanību, kādu krēslu ikdienā izmantojat. Situāciju var uzlabot, parasta krēsla vietā izvēloties ergonomisku krēslu. Uzzināsim vairāk par Bambach ® Saddle Seat ergonomiskajiem krēsliem! 

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: “FlexiCor” locītavu un saišu veselībai

Testa rezultāti: “FlexiCor” locītavu un saišu veselībai

Martā Medicine.lv sadarbībā ar starptautisko zīmolu “Coral Club” piedāvāja testēt “FlexiCor” locītavu un saišu veselībai.

Aknu sargs

Aknu sargs

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Fito preparāti” piedāvā izmēģināt dabīgu produktu aknu darbības veicināšanai.

Līga Nature SPA Hialuronskābes serums intensīvai ādas mitrināšanai

Līga Nature SPA Hialuronskābes serums intensīvai ādas mitrināšanai

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Salons Līga" piedāvā izmēģināt Hialuronskābes serumu ar dabīgu aktīvo vielu komponenti Pentavitin® intensīvai ādas mitrināšanai.

Testa rezultāti: "Kaleja Silks" zīda matu ruļļi veselīgām salona kvalitātes lokām

Testa rezultāti:

Martā Medicine.lv sadarbībā ar "Kaleja Silks" piedāvāja testēt zīda matu rulli veselīgai matu ieveidošanai.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Dinsbergas klīnika, Dr. Santa Viltere: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Dinsbergas klīnika, Dr. Santa Viltere: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Vismaz reizi dzīvē ir jāpārbauda sava sirds! No aprīļa šo izmeklējumu veic arī Dinsbergas klīnikā ar jaunāko un modernāko aparatūru Latvijā. Izstāsti Latvijai dodas vizītē pie kardioloģes ar 20 gadu pieredzi - dr. Santas Vilteres.

VC4 Baltijas vēnu klīnika, Dr. Patrīcija Ivanova: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

VC4 Baltijas vēnu klīnika, Dr. Patrīcija Ivanova:  Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Patrīcija Ivanova ir asinsvadu ķirurgs, flebologs, Dr.med., docente LU Ķirurģijas katedrā, Latvijas Asinsvadu ķirurģijas biedrības biedre, Latvijas Invazīvās radioloģijas asociācijas biedre, Eiropas Asinsvadu ķirurģijas biedrības biedre, Eiropas Kardiovaskulārās un invazīvās radioloģijas biedrības biedre, nokārtojusi eksāmenu asinsvadu ķirurģijā...