Šodien atzīmējam STARPTAUTISKO DIENU CILVĒKIEM AR INVALIDITĀTI
3. decembris ir nozīmīgs datums cilvēktiesību kalendārā visā pasaulē. Šo dienu 1982. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi par starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti.
ANO izvirzītais mērķis ir "sasniegt pilnīgu un vienlīdzīgu cilvēktiesību realizāciju un līdzdalību sabiedrībā cilvēkiem ar invaliditāti". Kopš 1994. gada cilvēku ar invaliditāti dienu atzīmē arī Latvijā. Dažādu pasākumu mērķis šajā dienā ir informēt sabiedrību un valdību par šķēršļiem, kas traucē cilvēku ar invaliditāti
iekļaušanos sabiedrībā.
Šī gada decembris ir atnācis ar lietu no pelēkām debesīm un ekonomisko krīzi, kas pamazām apņem valsti un katru dienu nes aizvien jaunas satraucošas ziņas. Taču neraugoties uz to cilvēkiem ar invaliditāti ir jāspēj izdzīvot - mācīties, strādāt un arī atpūsties, jo pat visbriesmīgākā krīze nevar būt mūžīga.
Lai stāstītu par jaunākajiem notikumiem pasaulē un Eiropā, iezīmētu turpmākos attīstības virzienus un dotu arī nelielu ieskatu invaliditātes kustības vēsturē, atzīmējot šo 3.decembri,
mēs izdodam šo ziņu lapu – lasīšanai, pārdomām un, cerams, arī aktīvai rīcībai.
Mūsu izdevumā lasiet:
Ó Fakti un skaitļi par invaliditāti
Ó ANO Ģenerālsekretāra uzruna
Ó Eiropas Komisijas ikgadējā iniciatīva
Ó Vienlīdzīga attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti
Ó ANO konvencija par cilvēku ar invaliditāti
Ó Ekonomiskās krīzes draudi
3.decembris 2008.
Nīcgales iela 26, Rīga LV 1035, Latvija
sustento@sustento.lv www.sustento.lv
Eiropa faktos un skaitļos
• Eiropas Savienībā dzīvo 50 miljoni cilvēku ar invaliditāti (10% no iedzīvotāju kopskaita), kas ir vienlīdzīgs Beļģijas, Čehu republikas, Grieķijas, Ungārijas un Nīderlandes iedzīvotāju kopējam skaitam.
• Katram ceturtajam Eiropas iedzīvotājam kāds no ģimenes locekļiem ir cilvēks ar invaliditāti. Seši no katriem desmit Eiropas iedzīvotājiem pazīst kādu cilvēku, kuram ir invaliditāte.
• Vairāk kā 40% no iedzīvotāju kopskaita ir cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām.
• Cilvēki ar invaliditāti ir divas līdz trīs reizes biežāk pakļauti bezdarbam nekā cilvēki bez invaliditātes.
• Tikai 16 % no cilvēkiem, kuri sastopas ar ierobežojumiem darba vidē tiek nodrošināts atbalsts, lai šos ierobežojumus mazinātu.
• Daudzi cilvēki ar invaliditāti ir "drosmi zaudējis darbaspēks" un pat nemēģina atgriezties darba tirgū. Šie cilvēki tiek uzskatīti par pasīviem.
• Jo smagāka ir invaliditātes pakāpe, jo mazāks skaits cilvēku strādā algotu darbu. Tikai 20% cilvēku ar smagu invaliditāti ir nodarbināti, salīdzinot ar 68% cilvēku, kuriem nav invaliditātes.
• Augstāko izglītību ir ieguvuši vismaz divreiz vairāk cilvēki bez invaliditātes nekā cilvēki ar invaliditāti.
• 38% no cilvēkiem ar invaliditāti vecumā no 16 līdz 34 gadiem visā Eiropā ir ienākumi no algota darba salīdzinot ar 64% cilvēku bez invaliditātes. Cilvēku ar invaliditāti ienākumi ir ievērojami zemāki nekā cilvēku bez invaliditātes ienākumi.
• Viens no diviem cilvēkiem ar invaliditāti nekad nav piedalījies brīvā laika vai sporta aktivitātēs.
• Cilvēki ar invaliditāti cieš no izolācijas. Salīdzinot ar cilvēkiem bez invaliditātes, vairāk kā puse no cilvēkiem ar invaliditāti tiekas ar saviem draugiem vai tuviniekiem retāk nekā vienu vai divas reizes mēnesī.
3.decembris Starptautiskā cilvēku ar invaliditāti diena
ANO Ģeneralsekretāra Bana Ki Mūna uzruna par godu starptautiskajai cilvēku ar invaliditāti dienai
Šogad Starptautiskā cilvēku ar invaliditāti diena tiek svinēta tikai nedēļu pirms Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas sešdesmitās gadadienas. Apvienoto Nāciju Organizācija atzīmē abas
dienas vienlaikus ar kopēju motīvu "Cieņa un taisnīgums ikvienam".
Mums ir daudz ko svinēt šogad. Pagrieziena punkts bija jaunās ANO Konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām stāšanās spēkā. Kad oktobrī sanāca dalībvalstu pārstāvju konference, tās dalībnieki nekavējoties uzsāka pārrunas, kā jaunā konvencija varētu kalpot Tūkstošgades mērķu sasniegšanai. Šis progress ir panākts pateicoties cilvēku ar invaliditāti aktīvai līdzdalībai un spējai uzņemties vadošo lomu, kas savukārt ir bijis iespējams nodrošinot cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos visos mūsu darba aspektos.
Apvienoto Nāciju Organizācija paliek uzticīga šai pieejai. Renovējot galvenās pārvaldes ēku, mūsu telpas turpmāk atbildīs augstākajiem vides pieejamības standartiem. Šie uzlabojumi ir uzskatāmi par novēlotiem.
Ģenerālā Asambleja ir uzsvērusi, ka lai sasniegtu Tūkstošgades mērķus, mums ir jāiekļauj cilvēki ar invaliditāti visos procesos. Ar 80%, t.i. 400 miljoniem cilvēku ar invaliditāti, kas dzīvo
jaunattīstības valstīs, mums ir jādara ievērojami vairāk, lai pārrautu nabadzības un invaliditātes ciklu.
Starptautiskās Cilvēku ar invaliditāti kustības moto ir "Neko par mums bez mums". Cilvēks ar invaliditāti no Šveices, kurš cīnās par invaliditātes politikas ieviešanu savā valstī ir teicis "Mums ir nepieciešama pilnīga integrācija , lai likvidētu stigmatizāciju."
Šai noskaņā, es aicinu Valstis un visas iesaistītās puses nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti būtu ikviena attīstības procesa integrāla daļa. Tā mēs varēsim veicināt integrāciju un bruģēsim ceļu labākai nākotnei visiem cilvēkiem mūsu sabiedrībā.
Interneta lietotājiem
Vairāk informācijas ANO mājas lapā: http://www.un.org/disabilities/default.asp?id=109
Eiropas Komisijas ikgadējā iniciatīva
Lai atzīmētu Starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu katru gadu Eiropas Komisija sadarbībā ar Eiropas forumu cilvēkiem ar invaliditāti organizē plašu konferenci. Šī gada konferences devīze ir – darbojoties vietējā līmenī veidosim sabiedrību visiem. Eiropā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta aktivitātēm iespējami tuvāk cilvēku dzīves vietai – tas ļauj gan iesaistīt vairāk
dalībniekus, gan veidot vietējā sabiedrībā labāku sapratni par invaliditāti.
Eiropas Komisija cer, ka apmainoties ar labas prakses piemēriem tieši vietējā līmenī būs iespēja daudz ātrāk uzlabot cilvēku ar invaliditāti situāciju valstīs un veiksmīgāk realizēt ANO Konvenciju par Cilvēku ar invaliditāti tiesībām.
Interneta lietotājiem
Informācija par Eiropas Komisijas organizēto konferenci: http://www.europanu.
nl/9353000/1/j9vvh6nf08temv0/vi018au38mzw?ctx=vg8xdjeo1zoj&tab=1
Vienlīdzīga attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti
Ievads
Viss pasaulē atrodas nemitīgā attīstībā. Lai gan cilvēki ar dažādiem trūkumiem vienmēr ir bijuši neatņemama sabiedrības sastāvdaļa, abu šo it kā grūti atdalāmo pušu savstarpējās attiecības attīstījušās un mainījušās atbilstoši laikmeta prasībām un vēsturiskajām izmaiņām. Ir neiespējami izprast tagadni un apjaust nākotni, neielūkojoties vēsturē.
Attīstības gaitā sabiedrības attieksme ir bijusi saistīta ar aizspriedumiem pret cilvēkiem ar invaliditāti. Zināšanu trūkuma dēļ ir bijuši centieni padarīt invalīdus par likstu un nelaimju vaininiekiem. Bieži vien ne tikai tika pārkāptas tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi, bet arī apdraudēta cilvēku ar invaliditāti veselība un dzīvība. Tomēr, līdztekus negatīvajām parādībām, varam saskatīt arvien pieaugošu tendenci rūpēties par cilvēku ar invaliditāti izglītību, labklājību un cilvēktiesībām.
Taču tikai sākot ar 20. gadsimta otro pusi, ir pavērušās līdzdalības un līdztiesības iespējas. Tas ir noticis lielā mērā pateicoties pašu cilvēku ar invaliditāti uzņēmībai un tam apstāklim, ka sabiedrība beidzot šķiet ir gatava ieklausīties un respektēt ikviena tiesības.
Kad tas sākās
Pirmā organizācija cilvēkiem ar invaliditāti tika izveidota pirms vairāk nekā 100 gadiem. 1784. gadā Francijā. Pašos pirmsākumos labdarības kustību uzsāka ārsti un sociālie darbinieki.
Pēc I Pasaules kara Eiropā bija simtiem tūkstoši kara invalīdu. Par jaunajiem puišiem, kas zaudējuši veselību aizstāvot valsts intereses, valsts bija spiesta parūpēties – gan tāpēc, ka sabiedrība jutās viņiem pateicību parādā, bet vēl vairāk , tāpēc, ka viņi paši bija uzņēmīgi un sāka apzināties savas tiesības uz valsts gādību. Šī noskaņojuma rezultātā veidojās rehabilitācijas un profesionālās apmācības centri un tika dibinātas sabiedriskās organizācijas. 1922. gadā izveidoja pirmo starptautisko organizāciju – Starptautiskās rehabilitācijas sadarbības tīkls (Rehabilitation International)
Arī Latvijā pagājušā gadsimta divdesmitajos gados savas organizācijas nodibināja gan nedzirdīgie, gan neredzīgie cilvēki. Sadarbībā ar arodbiedrībām cilvēki ar invaliditāti spēja vairāk aizstāvēt savas profesionālās intereses. Valsts pensijas vispirms piešķīra kara invalīdiem, bet pēc tam arī pārējiem cilvēkiem ar invaliditāti.
Pēc II Pasaules kara aizvien straujāk attīstījās cilvēku ar invaliditāti kustība un starptautiskā sadarbība.1951. gadā izveidoja Pasaules Nedzirdīgo federāciju; 1953. gadā - Pasaules Veterānu
federāciju; 1964. gadā - Pasaules Neredzīgo federāciju; 1965 - Pasaules Hemofīlijas federāciju.
Septiņdesmitajos gados tika dibināta Starptautiskā organizācija cilvēkiem ar invaliditāti (Disabled Peoples International - DPI), starptautiskā organizācija cilvēkiem ar intelektuālās attīstības
traucējumiem ( Inclusion International) un Starptautiskā vājdzirdīgo federācija.
Jau vēlākajos gados tika dibinātas daudzas organizācijas, kuras pārstāvēja cilvēki ar invaliditāti un hroniskām slimībām (Startautiskā Afāzijas federācija; Pasaule Hemofīlijas federācija; Starptautiskā Psoriāzes Asociāciju federācija; Pasaules Psihiatrijas lietotāju tīklojums; Starptautiskā Diabēta federācija; Starptautiskais Epilepsijas birojs ; u.c.)
Eiropas invaliditātes kustība
1996. gadā ES Helios programmā tika iesniegts projekts, kas paredzēja veidot Eiropas Forumu cilvēkiem ar invaliditāti (EDF). Organizācija tika nodibināta 1997. gadā. Šajā organizācijā apvienojās visas tā laika ES valstu cilvēku ar invaliditāti organizācijas, kā arī lielākā daļa Eiropas organizāciju, kas pārstāv konkrētu invaliditāti
No Starptautiskā Invaliditātes gada (1981) līdz ANO Konvencijai (2006)
1981. gadu ANO nosauca par "Starptautiskais invaliditātes gadu" . Gada koncepts - Sabiedrība visiem. Šīs gads parādīja cik svarīgi ir šie jautājumi un ANO pieņēma Pasaules invaliditātes
dekādi (1982-1991) saglabājot to pašu konceptu. Šīs dekādes laikā 1987. Gadā cilvēku ar invaliditāti kustība saprata, ka lai nostiprinātu konceptu Sabiedrība visiem ir nepieciešama ANO
konvencija. Kā pirmais solis 1993. gadā tika pieņemti ANO Paraugnoteikumi "Par cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgām tiesībām". Paraugnoteikumos tika iekļauti 22 politiski un morāli saistoši
punkti. 2006 ANO pieņēma Konvenciju " Par cilvēku ar invaliditāti cilvēktiesībām".
Sagatavots balstoties uz Ingemara Farma, Zviedrijas Invaliditātes Federācijas (HSO) un Eiropas Cilvēku ar invaliditāti Foruma (EDF) izpildvaldes locekļa prezentāciju Rīgā, 12. novembrī, 2008. gadā un ASV preses materiāliem.
ANO Konvencija par cilvēku ar invaliditāti tiesībām
2006. gada 13. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācija pēc vairāku gadu grūta saskaņošanas darba pieņēma ANO Konvenciju par Cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Šis dokuments uzskatāms par pagrieziena punktu invaliditātes attīstības vēsturē, jo tajā ir noteikts, ka valstīm ir jāievēro cilvēku ar invaliditāti cilvēktiesības visās dzīves jomās neatkarīgi no invaliditātes veida vai smaguma.
Nākamā – 2007. gada 30. martā Konvencija tika atvērta parakstīšanai. Katra valsts varēja pieņemt savu lēmumu – cik būtiski ir viņu cilvēki ar invaliditāti un viņu cilvēktiesības. Parakstīšana bija kā labas gribas žests, kas apstiprināja, ka valstij rūp ikviens tās pilsonis.
No 2008. gada 3. maija ANO Konvencija ir stājusies spēkā. Visas pasaules valstis ir sākušas ratifikācijas procesu tādā veidā iekļaujot Konvencijas normas savā likumdošanā.
Pasaulē
Pašlaik 41 pasaules valsts ir ratificējusi Konvenciju, vēl daudzas to gatavojas izdarīt jau tuvākajā laikā. Katrai valstij, kas ratificējusi Konvenciju būs jāsagatavo ziņojums par tās ieviešanas gaitu.
Veiksmīgākam ziņojuma novērtējumam, savstarpējās informācijas apmaiņas veicināšanai, kā arī ieteikumu izstrādei no 1. janvāra Ņujorkā darbu uzsāks 12 neatkarīgu ekspertu - cilvēku ar
invaliditāti komiteja. Visi Komitejas dalībnieki ir cilvēki ar invaliditāti un 3 no viņiem pārstāv Eiropas valstis – Spāniju, Slovēniju un Ungāriju.
Eiropā
Konvenciju šobrīd ir ratificējušas četras no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pirmo reizi kopš savas dibināšanas kāda konvencija ir parakstīta Eiropas Savienības līmenī un tas norāda uz pozitīvu tendenci, jo šī dokumenta gars un idejas tādējādi tiks iekļautas arī visos turpmākajos ES likumdošanas aktos.
Lai gan Eiropas Komisija tieši nespēj ietekmēt savu dalībvalstu politiskos lēmumus jautājumos, kas saistīti ar invaliditāti, tomēr zināms spiediens uz valstīm tomēr ir gaidāms, kas ļauj cerēt, ka ES valstis ne tikai centīsies panākt ātrāku Konvencijas ratifikāciju, bet pievērsīs lielāku uzmanību arī tās realizācijai. Katrai valstij ir uzdots regulāri sagatavot ziņojumu par Konvencijas ieviešanas gaitu.
Latvijā
30. maijā Rīgā notika vairāku simtu cilvēku ar invaliditāti pulcēšanās, lai lūgtu Latvijas valdību parakstīt ANO Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Latvija tajā brīdī bija palikusi vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas šo dokumentu nebija parakstījusi. Pateicoties mūsu visu kopīgai aktivitātei Saeima dienu pirms pasākuma Saeima atbalstīja lēmumu, kas paredz, ka valdībai ir jāparaksta ANO konvencija par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, kas arī notika 19.jūlijā. Šobrīd notiek aktīva darbība pie ratifikācijas procesa, kas, cerams, ļaus ne tikai sakārtot Latvijas likumdošanu, bet panākt arī lai tā darbojas.
Ekonomiskās krīzes draudi
Eiropas Cilvēku ar invaliditāti foruma paziņojums: Cilvēkiem ar invaliditāti nav jāmaksā par krīzi
Parīze, 2008. gada 16. novembrī – Eiropas Cilvēku ar invaliditāti forums, kurš pārstāv vairāk kā 50 miljonus Eiropas cilvēkus ar invaliditāti, aicina Eiropas Padomi, Komisiju un Parlamentu un citas Eiropas institūcijas un visas Eiropas valdības nodrošināt, lai cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm nebūtu jāmaksā par pasaules ekonomisko krīzi un netiktu samazināti viņu ienākumi, pabalsti, darba iespējas, kā arī netiktu samazināts atbalsts cilvēku ar invaliditāti intereses pārstāvošajām organizācijām.
Krīzi ir izraisījusi bezatbildīga kreditēšana un nepieņemama nolaidība no personu, kuras ir atbildīgas par finansu institūcijām un pasaules regulatorajām iestādēm, puses. Valdību atbilde uz "kredītu krīzi" ir bijusi finansu resursu piešķiršana banku glābšanai. Šobrīd, kad šis pašpaļāvības trūkums atrod savu ceļu uz vispārējās ekonomikas sistēmu, ir būtiski, lai trūcīgajiem cilvēkiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm Eiropā nebūtu jāmaksā par šo krīzi. Mēs, šobrīd atrodoties krīzes priekšvakarā, aicinām vairāk līdzekļu ieguldīt pieejamā infrastruktūrā, pabalstos un nodokļu atlaidēs, lai šīs iedzīvotāju grupas spētu iegādāties vairāk preces un pakalpojumus tā kopumā uzlabojot ekonomisko situāciju.
Pasaule tikai nesen ar ANO Konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām palīdzību ir atzinusi steidzamu nepieciešamību paplašināt starptautisko cilvēktiesību ietvaru attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti. Sabiedrība nevar atļauties mazināt savas saistības attiecībā uz cilvēktiesību jautājumiem, tai skaitā nodarbinātību un ģimenes dzīvi. Tradicionāli cilvēki ar invaliditāti ir bijuši "darba tirgus rezerves spēks", "pēdējie ko pieņem darbā un pirmie, kurus atlaiž", un tiek uzskatīti par izmaksām ekonomiskās krīzes laikā. Cilvēki ar invaliditāti, viņu ģimenes, bezdarbnieki un trūcīgie iedzīvotāji nedrīkst kļūt par "cērpamām aitām" krīzei, kuru viņi nav izraisījuši. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās jau šobrīd ir novedusi pie mēģinājumiem samazināt pabalstus daudzās valstīs, piemēram, Īrijā, Ungārijā, Zviedrijā un Itālijā.
Krīzes sniegtā mācība – ieguldījuma cilvēkos vērtība – ir daudzkārt svarīgāka par spekulatīviem ieguldījumiem. No tā gūst labumu visa sabiedrība un spēcina neuzņēmību pret šādas krīzes
uzspiestām izmaiņām. Ja palielinās atšķirības starp sociāli neaizsargātām grupā un pārticībā dzīvojošiem, tas ilgtermiņā sabiedrībai izmaksās daudz dārgāk. EDF strādās, lai cilvēku ar invaliditāti tiesības un vienlīdzība nākamajās Eiropas vēlēšanās būtu viens no pirmajiem politiskajiem jautājumiem.
Darbinieku atlaišana un masveida bezdarbs radīs augsni vardarbībai, noziedzības pieaugumam, mazinās solidaritāti un veidos demokrātiju apdraudošu attieksmi. Mēs aicinām visus tos, kuriem ir politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanas vara darīt visu iespējamo, lai šai laikā pret cilvēkiem ar invaliditāti un trūcīgiem cilvēkiem izturētos vienlīdzīgi un tiktu nodrošināta viņu ekonomiskā labklājība. Ir laiks stingrai rīcībai, lai 2010 gadā, kas ir Eiropas gads cīņai ar nabadzību un sociālo atstumtību, cilvēki ar invaliditāti un citas mazaizsargātās grupas atkal nebūtu saraksta priekšgalā.
Ja Jums šī ziņu lapa šķita interesanta – izdrukājiet to un iedodiet palasīt arī tiem savas organizācijas biedriem, kam internets nav pieejams.
Ja Jūs vēlaties, lai šo sūtījumu uz savu e-pasta kastīti saņemtu vēl kāds, atsūtiet savu pieteikumu, norādot saņēmēju adreses uz sustento@sustento.lv
