Smēķēšana bērna klātbūtnē
Kaut vai par piemēru ņemot Rīgas starptautisko autoostu, kur ir saliktas zīmes – smēķēt aizliegts, 10 Ls sods. Kad katru dienu braukāju ar autobusu uz darbu un mājās, autoostā sanāca būt bieži. Un vienmēr kāds smēķē. Lasīt nemāk? Diez vai... bet bailes nekādas no soda nav, jo realitātē taču to neviens nepiedzen. Vismaz es neesmu redzējusi, un droši vien arī tie paši smēķētāji ne, jo ja būtu redzējuši – būtu taču viņiem to 10 Ls žēl, ne?
Tas pats tagad ar to smēķēšanu bērnu klātbūtnē. Nu labi, būs sods. Un ko tālāk? Kas to kontrolēs? Ko tas reāli mainīs?
Pagājušo mēnesi divas reizes sanāca braukt uz BKUS Vienības gatvē, lai bērniem nodotu analīzes un aizvestu vizītē pie speciālista. Ja pat tādā teritorijā kā BĒRNU SLIMNĪCA, kur taču ir daudz slimu bērniņu, kuriem nepieciešama visveselīgākā vide, lai atlabtu, vecāki droši atļaujas smēķēt, turot bērnus klēpī un pūšot viņiem dūmus virsū... tad ko tur vairs. Nekādi likumi, nekādi sodi nemainīs šo situāciju, jo visi šie smēķētāji noteikti IR informēti par smēķēšanas kaitīgumu. Tikai... viņiem ir vienalga, jo tūlītējs kaitējums nekad jau nav jūtams. Būtu tā kā ar sagrieztu roku, kad uzreiz sāk asiņot, būtu cita lieta. Bet kaitējums, kas notiek iekšpusē un pakāpeniski, kas nav ar aci saredzams, to var ļoti viegli ignorēt. Vēl attaisnojoties, ka paši ir uzauguši, vecākiem mājās smēķējot.
Ar smēķēšanu ir līdzīgi kā ar neveselīgu uzturu. Cilvēki savas vai savu ģimenes locekļu slimības grib saistīt ar visu ko citu, tikai ne ar savu paša rīcību – ka paši ir atbildīgi, un pašu rokās bija izvēle.
Klusi jau ceru, ka varbūt smēķēšanas aizliegumu norma kaut ko mainīs. Nekādas pārmaiņas jau nenotiek lavīnveidā, bet pakāpeniski. Klausos par cilvēkiem sev apkārt, kas pēc gadiem ilgas smēķēšanas ir to atmetuši, un priecājos. Cilvēks var, ja vien grib!
Foto: Stock.XCHNG