Sabiedrību mudina vairāk runāt par orgānu ziedošanas jautājumiem
Sabiedrībā patlaban salīdzinoši maz runā par orgānu ziedošanu, tomēr par to būtu jārunā vairāk, vakar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas rīkotajā diskusijā secinājuši tās dalībnieki.
Ārsti, kuri sastopas ar orgānu donoru nozari, norāda, ka ļoti liela nozīme ir tam, ka tuvinieki zina par cilvēka nostāju attiecībā pret orgānu ziedošanu viņa nāves gadījumā, aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Tādā gadījumā šis jautājums ir risināms vieglāk un arī aizgājēja tuviniekiem ir vieglāk risināt šo jautājumu paralēli visiem pārējiem, kas arī nav viegli.
Diskusijas dalībnieki bijuši vienisprātis, ka sabiedrībai vairāk vajag iesaistīties un runāt par orgānu ziedošanu, nevis izvairīties no šī jautājuma. Tāpat svarīgi ir, lai valsts īstenotu konsekventu programmu šajā nozarē un lai tā būtu apjomīga, tādējādi ļaujot ārstiem saglabāt savu kompetenci un darba kvalitāti.
Kā ziņots, Stradiņa slimnīca arī izveidojusi aicinošu video, plakātus, sociālā tīkla lapu, kas veltīta orgānu ziedošanai.
Kā norāda slimnīcas pārstāvji, saskaņā ar Eirobarometra 2010.gada pētījuma datiem Eiropā jautājumu par orgānu ziedošanu pārrunā vidēji 40% ģimeņu, Latvijā šis īpatsvars ir vien 15%.
Savukārt šogad oktobrī un novembrī veikta aptauja, kuras dati liecina, ka Latvijā par orgānu ziedošanas un transplantācijas jautājumiem ir jārunā atkal un atkal. Uz jautājumu, vai cilvēks piekristu ziedot savu orgānu pēc nāves, 75% ir devuši apstiprinājumu, bet, taujāti, vai šī tēma ir pārrunāta ģimenē, 67% ir atbildējuši noliedzoši.
Latvijā un arī visā Eiropā trūkst transplantācijai nepieciešamo orgānu, norāda ārsti. Ik gadu gaidītāju skaits uz nieres transplantāciju ir gandrīz divreiz lielāks par saņemto orgānu skaitu. Uz sirds transplantāciju patlaban gaida desmit cilvēki, tostarp divi bērni, bet aknu transplantācija varētu atrisināt vidēji 50 cilvēku likteni. Turklāt aknu transplantācija joprojām nav valsts apmaksāto operāciju sarakstā.
Kopš 1973.gada 15.aprīļa līdz 2013.gada beigām Latvijā pavisam veiktas 1724 nieres transplantācijas, 30 no tām - izmantojot dzīva donora nieri. Pirmā sirds transplantācija Latvijā notika 2002.gada 10.aprīlī. Kopš tā laika ir veiktas 16 sirds transplantācijas. Pirmā un šobrīd vienīgā aknu pārstādīšana Latvijā notika 2011.gadā.
Rīga, 13.nov., LETA.
